"Kā uz DELNAS"

Saruna par enerģētiku un ilgtspējību ar Daci Cīruli, zvērinātu advokāti un FICIL Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāju.

Par enerģētiku un ilgtspējību, to nozīmi ikdienā un pārvaldē ar Daci Cīruli sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Enerģētika un ilgtspējība ir ārkārtīgi daudzšķautņaini temati, par kuriem ir dažādas izpratnes un atbildes. Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija aktuālas, taču šodien ar tām saskaramies arvien vairāk – gan pārvaldības, gan drošības, gan ģeopolitiskajā kontekstā. Ko par savu pieredzi stāsta Dace Cīrule – klausieties raidierakstā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna ar Andri Grafu – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju, Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru.

Dažādība padomēs ir jāveicina ne tikai no reprezentācijas un dzimumu līdztiesības aspektiem, tas var veicināt labākas iespējas inovācijām un izaugsmei. Latvijā par to sākam runāt arvien biežāk, un mums ir viss nepieciešamais potenciāls apsteigt kaimiņvalstis. Igaunija, veidojot uzņēmumu padomes, skatās caur vērtību prizmu, savukārt Lietuva nebaidās no ārvalstu speciālistu piesaistes pieredzes paplašināšanai.

Par labu pārvaldību Latvijā, tās jaunākajām tendencēm un pēdējā laika skandāliem ar Andri Grafu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.  

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. 

Saruna ar Lindu Freimani – žurnālisti, juristi, uzņēmēju, Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētāju.

Par laipnību Latvijā un tās nozīmi uz sabiedrības attīstības procesiem ar Lindu Freimani sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Laipnība ir stūrakmens sabiedrībai, kurā cilvēki jūtas labi. Tā iet roku rokā ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iecietību pret citādo, kā arī iestāšanos pret korupciju. Maziem soļiem, bet arī Latvijā redzam progresu šajās jomās.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Trauksmes celšanas sistēma dod iespēju ikvienam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā, kas kaitē sabiedrības interesēm. Tādēļ viennozīmīgi varam teikt, ka Trauksmes celšanas likums veicina atklātību un iespējamu pārkāpumu novēršanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Vai Latvijā un Eiropā prakse ir atšķirīga?

Par Trauksmes celšanas likuma piemērošanu Latvijā sarunājas:

• Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante,
• Jēkabs Kārlis Rasnačs, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” projektu vadītājs,
• Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Augstāka kvalitāte par zemāku cenu, lielāka konkurence Eiropas Savienībā un ilgtspējība – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām saistās jaunākās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt publiskā iepirkuma digitālo pārveidi, samazinot administratīvo slogu atkārtotas informācijas ievadei. Plānots, ka tiks nodrošināta arī daudz lielāka iegūto datu precizitāte un līdz ar to lietderība, piemēram, politikas plānošanā, uzraugošo institūciju darbībā, piegādātāju piesaistīšanā.

Par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā sarunājas:

• Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte, vada zvērinātu advokātu biroja Sorainen Publisko iepirkumu praksi, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu likuma komitejas vadītāja,
• Trīne Žagare, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” projektu vadītāja, pētniece.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Pašvaldībām nav pienākums veidot iedzīvotāju padomes, tomēr jaunais Pašvaldību likums mudina vietvaras meklēt risinājumus, kā aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā un teritorijas attīstības plānošanā. No 2025. gada pašvaldībām būs jāisteno līdzdalības budžets – vēl viens iedzīvotāju līdzdalības instruments.

Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās un abpusējo sadarbību sarunājas:

• Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos,
• Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā savā pašvaldībā. Aktuāls ir jautājums – cik ļoti pašvaldībās būs jūtama sabiedrības ietekme uz lēmumiem. Lai to vērtētu, būs nepieciešams analizēt – kā jaunie pilsoniskās līdzdalības mehānismi ir mainījuši lēmumus pašvaldībās. Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās, sadarbošanos lēmumu pieņemšanā, sarunājas:

• Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos,
• Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ļoti aktīvi iesaistās jaunu tehnoloģiju meklējumos, arī tādu risinājumu meklēšanā, kas vēl netiek izmantoti citviet pasaulē. Arī ārvalstu dienesti skatās uz Latvijas iestādi kā piemēru, novērtējot FID pieredzi mašīnmācīšanās, jaunu sistēmu, datu bagātināšanas un dokumentu aprites jautājumos.

Par to, cik strauji attīstījies Finanšu izlūkošanas dienests sarunājas:

• Olafs Grigus, biedrības “Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs,
• Ligita Pula, Finanšu izlūkošanas dienesta inovāciju un IT nodaļas vadītāja.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Saeima ir pieņēmusi Interešu pārstāvības atklātības likumu. Ministru kabinets gatavo noteikumus, kas precīzāk noteiks interešu pārstāvības kārtību. Par aktuālo situāciju par normatīvo aktu, reģistra un sistēmas izstrādi skaidro:

• Inese Voika, pretkorupcijas eksperte, bijusī Saeimas deputāte, lobēšanas likuma autore,
• Olga Zeile, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore,
• Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Ar žurnālistu Paulu Raudsepu par korupciju Latvijā un pasaulē sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Vai Latvijā īstenotie pretkorupcijas pasākumi sasniedz rezultātu? “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2023. gada 30. janvārī prezentēja jaunākos Transparency International Korupcijas uztveres indeksa (Corruption Perception Index) Latvijas rezultātus.

Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs nav mainījies – saglabājies 59 punktu līmenī. Saņemtais punktu skaits joprojām ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstu. Turklāt 2022. gada nemainīgais punktu skaits rada arvien lielākas bažas par to, vai Latvijai izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus.

Aicinām noklausīties Delnas direktores Ineses Tauriņas un pētnieka Olafa Grigus prezentāciju par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem un Delnas rekomendācijām Latvijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu no korupcijas brīvu vidi.

Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Vai jaunie grozījumi politisko partiju finansēšanas likumā spēcinās politiskās partijas un politisko kultūru Latvijā?

Valsts prezidents 2022. gada 15. martā izsludināja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Prezidenta rosinātie un izsludinātie grozījumi risina tikai mazu daļu ar politisko partiju finansēšanu saistītu problēmu, proti, tie samazina finansējumu tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beidz pastāvēt vai zaudē divas trešdaļas deputātu. Šie grozījumi ir neveiksmīgs mēģinājums novērst likuma nepilnības un nerisina konstatētās ar politisko partiju darbību un attīstību saistītās problēmas.

Aicinām noklausīties interviju ar “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) pētnieku Olafu Grigus par grozījumu ietekmi uz politisko partiju dzīvotspēju nākotnē. Olafs runā arī par problēmām, ko grozījumi nerisina un par kuriem demokrātiskā sabiedrībā būtu jārunā, domājot par veselīgu politisko partiju konkurenci, politisko atbildību un vēlētāju pratību. Tai pat laikā Olafs vērš uzmanību uz grozījumu izskatīšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kuras deputāti rosināja likumprojektu atzīt par steidzamu, tādējādi izvairoties uzklausīt ekspertu viedokli un apmainīties analīzē balstītos viedokļos.

Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. 

Conversation on student participation on student networking and school participatory budgeting. Exchange of experience with youth education and participation professionals from Germany.

Conversation participants:

• Victoria Mrowetz, Student household service point youth participation, Germany
• Gunnar Storm, Project management student household Service point youth participation in the youth center, Germany
• Liene Dreimane, TI Latvia project manager
• Krista Asmuss, TI Latvia legal consultant

Donor: Germany Federal Foreign Office, Transparency Fund.

Saruna par to, kāpēc ir būtiski veicināt jauniešu pilsonisko aktīvismu, kā attīstīt skolēnu iespējas būt pilsoniski aktīviem un kādi ir labie prakses piemēri līdzdalībā. Pārrunājam arī to, ko nozīmē būt aktīvam pilsonim un ko mēs katrs un sabiedība kopumā no tā iegūstam.

Sarunas dalībnieces:

• Evija Rutmane, Lēdmanes pamatskolas sociālais pedagogs, Ogres novada sociālā dienesta sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Lēdmanes pagastā,
• Krista Asmusa, "Sabiedrība par atklātību – Delna" juridiskā konsultatnte, projekta "Skolēnu līdzdalības tīkls" vadītāja,
• Liene Dreimane, "Sabiedrība par atklātību – Delna" projektu vadītājā (iepriekš: Olaines 1. vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja, mācību satura "Skola2030" eksperte).

Saruna par jauniešu līdzdalību organizēta “Sabiedrība par atklātību – Delna” īstenotā projektu “Skolu līdzdalības tīkls” ietvaros. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija un Atklātības fonds.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gada 25. janvārī publicēja jaunākos Latvijas rādītājus Transparency International Korupcijas uztveres indeksā (Corruption Perceptions Index). Latvijas rādītājs 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu ir pieaudzis par 2 punktiem, sasniedzot 59 punktus (no 100). Latvijas pieaugumu vērtējam kā soli pareizā virzienā, taču tas ilgstoši atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm un nerada pārliecību, ka izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā (2021–2027) noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus.

Aicinām noklausīties Delnas direktores Ineses Tauriņas un pētnieka Olafa Grigus prezentāciju par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem un Delnas rekomendācijām Latvijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu no korupcijas brīvu vidi.

Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Kā skolēnam kļūt pilsoniski aktīvam? Ko tas vispār nozīmē? Kādas ir skolēnu iespējas būt pilsoniski aktīviem? Jautājām Sintijai Tarasovai–Dubkevičai, domnīcas PROVIDUS pētniecei pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jomā. Sintija ir vairāku publikāciju līdzautore, kā arī projektu vadītāja nevalstiskajā bezpeļņas organizācijā "QUO Tu domā?", kas veicina debašu kultūras un debašu izglītības attīstību Latvijā. Sintija dalās savā līdzšinējā pieredzē darbā ar jauniešu iesaistīšanu pilsoniskajās aktivitātēs, runās par to, kas mudināja pievērsties darbam ar jauniešiem, kādi veidi tam tiek izmantoti un, kāpēc ir būtiski veicināt jauniešu pilsonisko aktīvismu.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” 2021. gada rudenī aicināja skolas iesaistīties projektā “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija.

Kāpēc skolēniem iesaistīties lēmumu pieņemšanā? Kāpēc skolēniem būt pilsoniski aktīviem un interesēties par to, kā uzlabot dzīvi skolā un pašvaldībā? Jautājām Nilam Mosejonokam – jaunatnes jomas ekspertam, kura ikdienas darba pienākumi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā ietver projektu un stratēģisko partnerību vadību par tādām tēmām kā jauniešu iesaiste demokrātiskā dzīvē, sociālā iekļaušana, zaļais un digitālais darbs ar jaunatni. Pēdējo gadu laikā Nils strādā arī pie skolēnu pašpārvalžu tīkla attīstības Latvijas izglītības iestādēs. Iespējamās Misijas absolvents, bijis vēstures un kulturoloģijas skolotājs Valmierā un Cēsīs.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” 2021. gada rudenī aicināja skolas iesaistīties projektā “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau vairāk nekā 16 gadus atbalsta iedzīvotājus, kuri vēlas ziņot un novērst pārkāpumus, kas kaitē sabiedrības interesēm. Katru gadu Delnas Trauksmes celšanas centrs saņem vairākus desmitus iedzīvotāju ziņojumu, un ikvienam sniedzam savas konsultācijas un atbalstu. Pēc Alianses pret korupciju Latvijā iniciatīvas ir izveidota mājaslapa www.celtrauksmi.lv, esam arī izstrādājuši un tiešsaistē publicējuši Rokasgrāmatu trauksmes cēlējiem.

Šajā ierakstā uz sarunu esam aicinājuši Kristu Asmusu, kas ir Delnas juridiskā konsultante, kā arī ikdienā sniedz atbalstu Delnas Trauksmes celšanas centrā.

Podkāstā runājam par to, kas ir trauksmes celšana, ko nozīmē ziņot par pārkāpumiem, kas kaitē sabiedrības interesēm, iepazīstināsim ar Latvijā līdz šim dzirdētajiem trauksmes celšanas piemēriem un trauksmes cēlējiem garantēto aizsardzību.

Šī aktivitāte ir īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

"Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) 2021. gada vasarā publicēja pētījumu par nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) gadījumiem Baltijas valstīs. 

Šajā ierakstā Delnas projektu vadītāja asistente Laura Tvardovska iepazīstinās ar pētījumā secināto – sarežģīto naudas atmazgāšanas shēmu, kas tika veiktas caur Latvijas un citām Baltijas valstu bankām, galvenajām iezīmēm, Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu, kā arī norādīs uz jaunajiem Latvijas finanšu sistēmas apdraudējumiem – elektronisko naudu, čaulas veidojumiem un profesionālajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Šis ieraksts ir tapis Globālā pretkorupcijas konsorcija (GACC) finansēta projekta ietvaros un atspoguļo biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” viedokli.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” jau vairākus gadus pēta interešu pārstāvības (lobēšanas) jomu Latvijā un kopš 2019. gada aktīvi piedalās lobēšanas atklātības regulējuma izstrādē un atbalsta 13. Saeimu šī regulējuma izstrādāšanā un pieņemšanā. 

Lai gūtu lielāku priekšstatu par lobēšanas jomu Latvijā, uz sarunu ar Delnas pētnieku Olafu Grigus esam aicinājuši Viktoriju Soņecu – juridiskā biroja "Sorainen" juristi, žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktori un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūras studenti.

Viktorija 2020. gadā ir publicējusi pētījumu "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī" un klausītājus iepazīstinās ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem un priekšrocībām, ko sniedz lobēšanas jomas regulēšana.

Šī aktivitāte ir īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Klausieties Delnas sarunu ar "VA Government" vadošo partneri Vladlenu Kovaļevu par to, kas ir lobēšana – vai lobēšana ir tas pats, kas interešu aizstāvība, kādēļ Latvijai nepieciešams lobēšanas atklātības regulējums un, kādi būtu nākamie nozares soļi pēc regulējuma pieņemšanas. Ar Vladlenu Kovaļevu sarunājās Delnas direktores vietniece, Delnas projekta Alianse pret korupciju vadītāja Inese Tauriņa. Saruna notika 2020. gada 7. oktobrī.

Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Klausieties Delnas sarunu ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) prokuroru Gati Doniku. Uzziniet, kas ir EPPO, kāds ir tās darbības uzdevums un kādas ir Eiropas prokuroru pilnvaras. Ar Gati Doniku sarunājās Delnas direktore Liene Gātere. Saruna notika 2020. gada 2. oktobrī.

Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Every year Transparency International publishes Corruption Perceptions Index. In this episode you will learn how Latvia scored in 2019, why and what lessons should we learn. Antonio Greco, researcher at Transparency International Latvia had a short conversation with Valts Kalniņš – anti-corruption expert and a member of Transparency International Latvia.

"Sabiedrība par atklātību - Delna" is Transparency International chapter in Latvia.

The episode is recorded with the Society Integration Fund financial support from the Latvian state budget.  "Sabiedrība par atklātību - Delna" is responsible for the content of the episode.

Katru gadu Transparency International publicē Korupcijas uztveres indeksu. Šajā epizodē Jūs uzzināsiet, cik punkti Latvijai ir piešķirti 2019. gada indeksā, kāpec rezultāti ir tieši tādi, un kā tos vērtēt. Delnas direktore Liene Gātere sarunājas ar pretkorpucijas ekspertu Valtu Kalniņu. Delna ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā. 

Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild "Sabiedrība par atklātību – Delna”.