jaunam BŪT

Vai ikdienā piedomā, ko Tavā dzīvē ir mainījusi Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā? Vai jūties kā eiropietis un zini iespējas, ko ES sniedz? Lai saprastu kāda ir Eiropas Savienības saikne ar jauniešiem (viens no Eiropas Jaunatnes mērķiem), kā tā veidojas un ko sniedz, sarunā tiksies divi viesi - Jauniešu līderības programmas “Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā” radītāja un vadītāja Dace Melbārde, un Latvijas Sarkanā krusta Daugavpils komitejas Jauniešu nodaļas brīvprātīgais Žanis Ovčinko. Eiropas Jaunatnes mērķi ir pašu jauniešu definēti 11 tematiskie virzieni, kas tapuši 2017.-2018.gada Strukturētā dialoga ar jaunatni ietvaros un atspoguļo jauniešu uzskatus viscaur Eiropā.

“Ilgtspējīga zaļa Eiropa” - ar ko šis vārdu savienojums asociējas? Un kā jūs izjūtat savu zaļo ieradumu spēku un tā iedarbību uz vidi kopumā? Vai viena cilvēka darbības spēj ietekmēt situāciju Latvijā, Eiropā un Pasaulē? Par šiem un arī individuāliem, videi draudzīgiem ieraudmiem sarunājas organizācijas "Radi Vidi Pats" Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā, aktīva jauniete Pamela Stepina un profesionāls skrituļslidotājs, aktīva un veselīga dzīvesveida vēstnesis un praktiķis Nils Jansons.

Arī šajā epizodē runāsim par vienu no Eiropas jaunatnes mērķiem - ilgtspējīgu zaļo Eiropu.

Eiropas Jaunatnes mērķi ir pašu jauniešu definēti 11 tematiskie virzieni, kas tapuši 2017.-2018.gada Strukturētā dialoga ar jaunatni ietvaros un atspoguļo jauniešu uzskatus Eiropā.

Viens no 11 Eiropas Jaunatnes mērķiem ir jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas. Lai izzinātu kā tās mijiedarbojas, kādas iespējas jauniešiem sniedz vienas un otras un kāds labums jauniešiem, sabiedrībai kopumā no tām, sarunā tiekas - Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā  Randa Ķeņģe un aktīvs jaunietis no Jelgavas novada, 10. Jauniešu Saeimas deputāts, izglītības kultūras un zinātnes komisijas līdzpriekšsēdētājs - Aleksandrs Fedotovs.

Eiropas Jaunatnes mērķi ir pašu jauniešu definēti 11 tematiskie virzieni, kas tapuši 2017.-2018.gada Strukturētā dialoga ar jaunatni ietvaros un atspoguļo jauniešu uzskatus viscaur Eiropā.

Arī šajā epizodē runāsim par vienu no Eiropas jaunatnes mērķiem - kvalitatīvu nodarbinātību visiem.

Eiropas Jaunatnes mērķi ir pašu jauniešu definēti 11 tematiskie virzieni, kas tapuši 2017.-2018.gada Strukturētā dialoga ar jaunatni ietvaros un atspoguļo jauniešu uzskatus Eiropā.

Kā jaunietim atrast savu karjeras ceļu un ko īsti nozīmē kvalitatīva nodarbinātība - par to šoreiz sarunājas jauniete, organizācijas "Attīstības platforma YOU+" aktīviste Sendija Kaprānova un jaunais uzņēmējs, SIA "EO ENGINEERING" dibinātājs Artis Strazdiņš.

Šoreiz runājam par vienu no Eiropas jaunatnes mērķiem - Informācija un konstruktīvs dialogs. Eiropas Jaunatnes mērķi ir pašu jauniešu definēti 11 tematiskie virzieni, kas tapuši 2017.-2018.gada Strukturētā dialoga ar jaunatni ietvaros un atspoguļo jauniešu uzskatus viscaur Eiropā. Saprast kas ir informācija, ko ar to iesākt un kā veidot konstruktīvu jeb uz pozitīva pamata veidotu dialogu, palīdz - Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga un bijušais Rīgas skolēnu domes prezidents, aktīvs jaunietis un 2022. gada Latvijas pārstāvis Šveices internacionālajā talantu forumā - Rihards Irbe.

ES - iespēju jūra, kuru veido un rada paši jaunieši!

To sarunā šķetinās studente, neformālās izglītības entuziaste un iespēju ķērāja Brigita Medne, kā arī pieredzes bagātais neformālās izglītības treneris un organizācijas “RadiVidiPats” projektu vadītājs Staņislavs Babins.

Ko darīt ar to pieredzi, kas iegūta projektos, ceļojumos vai ilgstošā dzīvē ārzemēs - vest vai nevest to uz valsti, no kuras nāc? Vai vispār vēl svarīgi justies piederīgam? Ko nozīmē māju sajūta?  

Par to šajā epizodē sarunāsies kultūras žurnāliste Eva Johansone, kas ASV studējusi filozofiju, bijusi Latvijas Jaunatnes padomes prezidente (2007-2009), piedalījusies Jaunatnes likuma izstrādē, 2008.gadā vadījusi Jauniešu ministru kabineta projektu, lai veicinātu jauniešu līdzdalību valsts politiskajā dzīvē, projekta "Volunteering against Poverty" ietvaros bijusi Indonēzijā, kur veidoja filmu par nabadzību, un jaunietis, kurš pēc ilgākas dzīves Anglijas salā Gērnsijā,  atgriezies uz dzīvi Latvijā, mūziķis - Rikijs Andersons.

Kā atpazīt un radīt unikālo un realizēt sevi, savu potenciālu?
Par to runā zīmola “Zīle” radītāja Aiva Zīle un TikTok digitālā satura autors Deniss Demčenko.

Kā jauniešiem attālākos un lauku reģionos atrast un radīt iespējas, un kā vislabāk jauniešus iesaistīt? Par to sarunājas jaunatnes lietu speciāliste un Aizputes “IDEJU MĀJA” vadītāja Ance Tīmane. Kā arī aktīvs jaunietis, jaunatnes biedrības “DAGNE” valdes priekšsēdētājs Aivars Bačkurs.

Kā atpazīt un pārvarēt bailes, lai dzīvotu savu dzīvi un īstenotu sev svarīgo?

Cilvēkiem, īpaši pusaudža gados gribās iederēties un piederēt kādai sabiedrības grupai, kopienai. Taču, tas nereti paredz pielāgošanos un sava patiesā “Es” noliegšanu vai apspiešanu. Tomēr, izdarot izvēles par savu dzīvi -  ko tajā darīt tālāk - kur doties studēt, palikt dzīvot esošajā vietā un valstī, vai to mainīt, ir būtiski būt kontaktā ar savām velmēm. Nereti, lauku teritorijās un nelielās apdzīvotās vietās viens par otru zina un pamana visu un par visu tiek izteikts viedoklis. Kā tas ietekmē jauniešus?

Par to sarunājas teologs, psihologs, mācītājs un lektors Indulis Paičš, un Noa Polītis, trans-nebinārs demi-biseksuāls jaunietis, kas nāk no Jelgavas novada lauku reģiona, bailes dzīvot autentiski pārvarēja pēc 25 gadu vecuma.

Būt vai nebūt jaunietim laukos? Vai un kā atšķiras jaunieši attālākos vai lauku reģionos un jaunieši pilsētās? Kas nosaka jauniešu izvēli starp dzīvi pilsētā vai mazapdzīvotākā teritorijā? Kā arī - vai un kāds labums lauku teritorijām un reģionālajiem centriem no jauniešiem?
Par to diskutē Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste, neformālās izglītības trenere - Ieva Kaltniece ar jauno Valmieras Drāmas teātra aktieri, kurš dzimis Limbažos, uzaudzis Alojā, līdz studijas atvedušas uz Rīgu - Rūdi Bīviņu.  

Kas ir dalība demokārtiskājā dzīvē un kā veicināt jauniešu piedalīšanos tajā? Kā iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanā un veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību? Par to šajā #jaunamBŪT epizodē, kurā sarunājas organizācijas "ManaBalss" komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis un biedrības "Klubs Māja" prezidente Benita Ozola.

Moderatore - Monika Martinso.

#jaunamBŪT

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai vidi, bet arī sabiedrību un tās ieradumus. Jauniešiem ir idejas un vēlme veicināt pārmaiņas, iedzīvinot, piemēram, videi draudzīgu dzīvesveidu. Kā tas notiek un kā jauniešus atbalstīt?
Sarunā piedalās "Pasaules Dabas Fonds" direktors Jānis Rozītis un interneta satura veidotājs, vides entuziasts - Edgars Fresh.

  
Moderatore - Monika Martinso.   

#jaunamBŪT

Kas ir digitālā transformācija un kāda loma tajā 21.gadsimta jaunietim?
Par to diskutē medijpratības pētniece Guna Spurava un interneta satura veidotājs Niklāvs Mičulis.  
Moderatore - Monika Martinso.  
#jaunamBŪT

Ko nozīmē iekļaušana un dažādība, un kādi ir šķēršļi to īstenošanai dzīvē?! Kas ir tas dažādais, kas jāiekļauj un kā tas notiek? Iekļaušana = pieņemšana. Kā veidot sabiedrību, kas ir pieņemoša un ar kādām grūtībām saskaras jaunieši, kuri ir neaktīvi vai nāk no sociālā riska grupām?

Par to šajā raidieraksta #jaunamBŪT epizodē. Diskusijā piedalās "Resiliences Centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Deniss Stepanovs - mūziķis un MMA cīkstonis.  Moderatore - Monika Martinso  #jaunamBŪT

Kādi ir dažādie posmi mobilajā darbā ar jaunatni un kādas iespējas katrā no tiem pieejamas? Par to jaunākajā raidieraksta/podkāsta #jaunamBŪT epizodē, kuras temats ir pirmie soļi projekta īstenošanā.

Diskusijā par projekta realizēšanas soļiem, ielu darbu Rīgā, projekta ilgtspējas risinājumiem un citiem jautājumiem, sarunājas - Maija Muceniece, biedrības "SAY" valdes priekšsēdētāja un Dmitrijs Zverevs, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta sporta un jaunatnes pārvaldes jaunatnes nodaļas vadītājs.

Kas ir starpinstitūciju un sektoru sadarbība un kāds no tās labums darbā ar jaunatni? Par to sarunājas Solvita Vigule, Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centra Jaunatnes lietu speciāliste, un Lelde Bašķere, Gulbenes novada jauniešu centra "Bāze" pārstāve.

Kā atrast kopīgu valodu ar grūti sasniedzamiem jauniešiem un izdarīt neiespējamo?!

Par to diskutē:  Aiga Romane, biedrības "Resiliences centrs" pusaudžu saskarsmes veicināšanas programmas "DARI" vadītāja un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālā darba bakalaura programmas studiju direktore, un Lība Bērziņa, biedrības "Colorize" vadītāja  un mākslas terapeite.

Kāda atšķirība starp mobilo darbu ar jaunatni un ielu jaunatnes darbu, un kā atrast modeli, kas strādā? Atbildes saklausāmas šajā epizodē.

Diskusijā piedalās Linda Kalniņa-Roderte, biedrības "Creative Minds for Culture" vadītāja un Sabīne Birzniece: biedrības "Piedzīvojumu Garāža" valdes locekle.

Kas ir mobilais darbs ar jaunatni, kā to ieviest savā pašvladībā/organizācijā un īstenot, sasniedzot gan konkrēto mērķauditoriju, gan aptvert ģeogrāfiski plašu teritoriju? Par to šajā raidieraksta epizodē.

Sarunājas Laura Kristīne Anšance, Kandavas Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centra "Nagla" jaunatnes darbiniece un Liene Rotberga, Bauskas novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste.

Kādi ir tie signāli, kas liecina par sabiedrības neiecietību? Ar kādiem aizspriedumiem un diskriminācijas izpausmēm saskārušies ne tikai ārvalstu jaunieši?  Kā ieraudzīt pasaules dažādību un kur novilkt robežu starp katra personīgo brīvību?

Par to un vēl vairāk uzzini šajā raidieraksta (podkāsta) #jaunamBŪT epizodē par iekļaujošu sabiedrību. Sarunā piedalās biedrības "Radi Vidi Pats" brīvprātīgā darba projektu koordinatore Lindu Ulāni un Madara Plūme, kas pati ir brīvprātīgā un koordinē citus brīvprātīgos organizācijā "Trepes".

Kādi ir izaicinājumi darbā ar jaunatni lauku reģionos un kā veicināt jauniešu attīstību tajos? Par to šajā epizodē, kuras temats ir viens no Eiropas jaunatnes mērķiem - lauku jauniešu attīstības veicināšanu.

Diksusijā piedalās Kristīne Kode, Jelgavas novada jaunatnes lietu speciāliste, biedrības "IDEA" vadītāja un jaunietis Artis Krists Mednis, biedrības "Latvijas lauku forums" projektu vadītājs.

Pētījumā par jauniešu garīgo veselību noskaidrots, ka katrs septītais jaunietis Covid-19 pandēmijas laikā jūtas nomākts. Kā palīdzēt jaunietim, un kā jaunietis var palīdzēt pats sev? Par to diskutē Sigita Skujiņa, biedrības "Latvijas Sarkanais krusts" jaunatnes struktūrvienības vadītāja un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra (@pusaudzis) vadītājs, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Par to, kā darbu ar jaunatni regulē jaunatnes politika, jautājam Andrim Grafam, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājam Latvijā un RSU lektoram. Tā ir otrā saruna piecu sarunu ciklā par Eiropas hartu darbam ar jaunatni vietējā līmenī.

Nataļja Gudakovska, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mācību vadītāja ar 20 gadu pieredzi dalās ar, viņasprāt, svarīgākajām vērtībām un pamatprincipiem darbā ar jaunatni vietējā līmenī.

2019. gadā, Erasmus+ Stratēģiskās partnerības projekta "Europe Goes Local" ietvaros, projektā iesaistot valdības, pašvaldības, NVO, jaunatnes  organizācijas un padomes, tapa "Eiropas harta darbam ar jaunatni vietējā līmenī". Tajā apkopotas darba ar jaunatni vietējā līmenī labās prakses piemēri. Harta kalpo kā vadlīnijas ikvienam, kas ir iesaistīts darbā ar jaunatni - jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem un politikas veidotājiem.