ManaTaka

Domājams, ka samērā tuvā laikā mums nāksies šo epitetu attiecināt uz sevi, jo sapratīsim kovidafēras patiesos mērogus un mērķus. Mums nāksies atzīt, ka noticot tam visam, bijām idioti. Domājams, ka nevienam to nebūs tik viegli atzīt.

Lielākoties mēs nesakām to, ko jūtam un domājam. Papildus tam mēs nemanām, ka vislaik atrodamies manipulācijās un dažādos kontekstos, kas neļauj mums uztvert lietas, kādas tās ir.

Par Jauno pasauli man ir daudz stāstu. Tā ir Miera vieta, kur tu vari būt tu pats. Bez maskām, lomām un pienākumiem. Brīvs cilvēks, kas dara, ko grib un iet, kur grib, atceroties, ka mūsu brīvība ir iespējama līdz otra brīvībai.

Ir tāda sajūta, ka valdības visā pasaulē steidzas, mēģina steigšus izmantot šo laiku, lai ieviestu jaunu kārtību. Vai esat aizdomājušies, kāpēc pēdējā laikā viss notiek steigā? 5G ieviešana bez visām drošības prasībām un procedūrām, ignorējot šīs tehnoloģijas pārbaudi uz dzīvo organismu. Vakcīnas ražošana, apejot vairākus posmus, ražotājiem neuzņemoties atbildību par rezultātu.

Politika ir attiecības starp pilsoņiem caur starpniekiem - varas turētājiem, starp vieniem un otriem varas turētājiem gan valstī, gan ārpus valsts. Šī būtībā ir izrāde, kurā vara tēlo politiķus, it kā pārstāvēdama pilsoņus. Īsti neviens mūsu intereses nav noskaidrojis, ja arī savos supersolījumos kaut kas sakrīt ar to, ko cilvēki vēlas, tad tā materializācija parasti nenotiek.

Šis ir laiks, kas ļauj tev piedzīvot fenomenālas pārmaiņas, kādas sen nav bijušas uz planētas ZEME. Taču, lai tas būtu iespējams, tev būtu jābūt apzinātam un klātesošam. Enerģētiskās pārmaiņas, kas šobrīd norisinās, mēs varam sajust ar savu ķermeni, tam vairs nav vajadzīgi superjūtīgas aparatūras.

Tagad robežas ir slēgtas, pasauli pārņem haoss, īsti vairs nav droši kur doties. Kur mēs tagad no sevis bēgsim? No sevis vairs neaizbēgsi. Šādi mirkļi ir svētība, šķietamā bezizeja var pārvērsties par izeju.

Ja jums šķiet, ka esat cilvēks ar noteiktām cilvēktiesībām, tad pārējiem bieži vien tā nešķiet, par to nāksies pamatīgi pacīnīties. Ikdienā mēs viens otram esam pilsonis, fiziska / juridiska persona ar visām no tā izrietošām sekām. Esam uzlikti uz konveijera, kur no mums tiek ražota enerģija citiem.

Vergturība Vecā pasaulē iespējama dēļ galvenās reliģijas - NAUDAS. Ir cilvēki, kas pārvalda naudas mehānismus, viņiem ir tik daudz naudas, ka var nopirkt visas valdības un valstis. Šie varas uzurpējušies starpnieki ir uzpērkami un maināmi. Ja kāds tiek pieķerts, kas sistēmā gandrīz ir neiespējami, jo roka roku mazgā, vietā tiks ielikts cits. Nauda nav problēma.

Valsts nav mistisks pagātnes veidojums, kas jānes kā krusts. Mums nav jātic nevienam, kas stāsta, kā ir bijis. Valsts rodās no tevis katrā brīdī, tu esi viens no valsts veidotājiem.

Šobrīd dzīvojam svētīgā pārmaiņu laikā. Šādos laikos rodās iespēja piedzimt mūsu dvēselei. Nav tā, ka viņa nepastāvēja, viņa ir mūžīga un klātesoša, tikai mūsu aizņemtība ar sevi, ar lomu, ko spēlējām, nav ļāvis viņai izpausties virszemē.

Par ienaidnieku teritoriju es sauktu visas vietas, kur mēs pavadām laiku, kurā ir spēkā cilvēktiesību ierobežojumi. Uz šo brīdi tās ir gandrīz visas valsts un pašvaldības iestādes, t.sk. skolas, slimnīcas, kurā šī COVID afēra tiek atbalstīta, tie ir visi tie privātie uzņēmumi, kas arī spēlē pēc šo karavadoņu stabules. Mums nevajag aizmirst, ka arī visa virtuālā vide šobrīd darbojas pret mums.

Katrs noteikti vismaz reizi ir dzirdējis par 4 varām uz ko balstās demokrātiska valsts, kurā ceturtā vara ir brīvi, neuzpērkami mediji.  Es jūs visiem vēlos paziņot, ka šī vara Latvijā visu (ne) atkarības laiku ir bijusi iluzora, jo bija pērkama. Bet tas, kas šobrīd notiek SIA LV un arī citās valstīs, liecina, ka mediju pērkamība ir pārgājusi maucībā.

Stāstīju bērniem par to, kā mēs visa sabiedrība varam kļut brīva. Un pieminēju Pareto likumu, kas nozīmē, ka pārmaiņām pietiek ar 20%.

Mums nekad nav mācīta mīlestība, kā mums mīlēt sevi un pārējos. Mums vienmēr mācīja, kur iet un ko darīt. Padomiņš bija vecākiem, skolotājiem, vadītājiem un valdītājiem. Vienā brīdī atsakoties no savas mīlestības pret sevi un savu ceļu, tu sāki piedzīvot citu dzīves un ceļus. Tu iekļuvi prāta pasaules matricē, kurā ieciklējies uz sabiedrībā valdošām normām un noteikumiem. Tu radīji savu viltus veidolu, lai ierakstītos apkārt esošajās sistēmās, jo tev šķita, ka tā būs drošāk.

Mēs visi esam spēlmaņi un radītāji. Mēs programmējam savu dzīves spēli un to, ko radījām, arī izspēlējam. Lielākoties neapzināti. Visa pasaule ir sastāvoša no spoguļiem, kas piedalās mūsu radītajā realitātē.

Plūsma ir dzīves pavediens, kosmiskā plūsma, mīlestība, gars, dievs u.t.t.. Tas ir piedzīvot dzīvi, būt apzinātam, būt šeit un tagad u.tml.. Būšana plūsmā ir tava savienošanās ar plūsmas avotu vai substanci. Tad mēs sajūtam to, kas mēs esam, kas ir šī plūsma.

Tu un pasaule sastāv no enerģijas. To varētu dēvēt arī par mīlestības enerģiju, par mīlestību. Kad šī plūsma ir netraucēta, tad viss atrodas harmonijā. Taču ir brīži, kad šī plūsma tiek traucēta un tu nonāc disharmonijā ar sevi, apkārtējo pasauli. Kas rada šo iziešanu no harmonijas un dabīgā plūduma?

Tuvākā laikā piedzīvosim to, ka ārējā pasaulē iestāsies liels HAOSS, kas ir nepieciešams, lai dzimtu jauna KĀRTĪBA. Ne tā, ko mums uzspiež no āra, bet tā, kas mums jau ir iekšā pastāvoša. Šajā haosā bruks viss, ko esam mākslīgi sacēluši - visas mūsu prāta konstrukcijas, sistēmas, viss pie kā mēs esam pieķērušies un iekrampējušies. Sabruks arī visas sabiedriskās institūcijas, zināmā mērā arī pilsētas, kādas tās ir šobrīd.

Skolas strādā, lai izietu akreditāciju ik pēc 6 gadiem un tā arī dizainē izglītības procesus. Tā kā akreditācijas kritēriji ir vienādi, tad visi gatavojas tam vienādi un visu mēs mācām vienādi, neskatoties uz to, ka bērni pie mums ir atnākuši dažādi. Līdz ar to, beidzot skolu, diplomus saņem tie, kas ir kļuvuši vienādi. Visi tika safrizēti, pārmācīti.

Visi mēs kaut ko dzīvē meklējam - patiesību, sevi, laimi, mīlestību, Dievu. Mums šķiet, ka atrodamies uz ceļa, kas uz to ved. Mēs apmeklējam kursus, praktizējam, atrodam skolotājus. Mainam prakses, mainam skolotājus, mums šķiet, ka jāmaina arī pasaule. Pēc kāda laika, ejot šķietami ārējo ceļu, tu nogursti, tu apjūc, tu ieraugi, ka nekur jau tālu neesi aizgājis. Kas par lietu, kāpēc nejūtu savu ceļu?

Piedzīvojam manipulācijas kulmināciju ar cilvēci. Šobrīd jau tik uzkrītoši viss izskatās baltiem diegiem šūts, bet prātīgā cilvēce joprojām atsakās ticēt tam, ka valdība un oficiālie informācijas kanāli mūs  āzē, zombē, dezinformē. Šobrīd lielākie mediji saņem nezināmu finansējumu no nezināmām organizācijām, lai izplatītu paniku par pasaulē notiekošo. Vienīgā slimība, kas plosās ir baiļu pandēmija.

Pakāpeniski paveras priekškars, kurā ieraugām pasaulē notiekošo izrādi. Mēs redzam, ka ar mākslīgām metodēm tiek sagrautas vecās sistēmas, spēles noteikumi, biznesi, ienākumu ieguves platformas. Uz to var skatīties gan ar izmisumu, ka sagrūs tas, kas radīts, bet varam skatīties arī ar cerībām, ka tas, kas vairs nav iederīgs, ir jāmaina.

Karš var beigties jebkurā brīdī, līdzko spēsim to visu ieraudzīt un saprast. Ja masku nevalkātāji ar valkātājiem varēs sadoties rokās, tad piedzīvosim to, ko vēlas cilvēki - mieru, labklājību, laimi. Nebūs vairs ko dalīt un piesavināties, nebūs vairāk ko pārvaldīt, jo nebūs puses.

Mēs nepiedzīvojam dzīvi, jo baidāmies. No tā, ka nepienāks rītdiena vai tā pienāks tāda, kādu nevēlamies. Kaut kādā ziņā, tā ir taisnība, jo rītdiena pastāv tikai tavā prātā, bet patiesībā ir tikai šis mirklis. Tavas bailes neļauj tev atvērties, līdz ar to tu nepiedzīvo pasauli, kāda tā ir, tu piedzīvo savu noslēgtību, savas sienas, robežas, saklausītās un izdomātās normas.

Šobrīd pieredzam aizvien nesaudzīgāku vēršanos pret varas izpausmēm visā pasaulē. Cilvēki ir sapratuši, ka tā vairs nepārstāv cilvēku intereses. Vara pārstāv aizejošā laikmeta vērtības un kārtību, kas balstīta varas vertikālē un varas privatizēšanā. Cilvēku apvienošanās ir neizbēgama, vairs nestrādā varas brīnumnūjiņa “Baidi, Skaldi un Valdi”.