Skip to main content
TELOS sarunas

TELOS sarunas

By TELOS.LV

TELOS ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Šajā “Sarunu” aplādē mēs pētīsim dažādus jautājumus, izšķirsim un definēsim svarīgus jēdzienus, mēģināsim atdalīt patiesus spriedumus no maldiem un atgādināsim par Rietumu intelektuālo mantojumu.

telos.lv
Saziņai: redakcija@telos.lv
Available on
Google Podcasts Logo
Pocket Casts Logo
RadioPublic Logo
Spotify Logo
Currently playing episode

Saruna par cilvēku un dabu. 2. daļa

TELOS sarunasMay 06, 2021

00:00
01:20:04
Saruna par Gētes Faustu
Mar 12, 202401:16:59
Saruna par lauku skolām
Feb 11, 202401:08:18
Saruna par konservatīvās domas konferenci Demos

Saruna par konservatīvās domas konferenci Demos

Krišjānis Lācis sarunājas ar Jāzepu Baško jr. un Kristu Petrausku par konservatīvo konferencēm un šobrīd aizsākto konservatīvās domas konferenču sēriju “Demos”, kuras III sesija gaidāma 2024. gada 10. janvārī. Sarunu ievada klātesošo vērojumi no dažādām pēdējā laika konferencēm. Baško izceļ Romā notikušās “Itāļu konservatīvisma” konferences saturisko kvalitāti, Petrauska novērtē Londonas “Nacionālā konservatīvisma” konferences vērienu un pēc-Breksita gaidas, bet šaubās par politiķu runu saukļiem, savukārt Lācis Helsinkos notikušo skandināvu konservatīvo konferenci “Nostos” raksturo kā piezemētāku, konkrētāku un latviešu mērogiem saprotamāku. Tālāk visi apspriež ikgadējo Cēsu “Lampu”, kurā, par spīti pieteikto tēmu nozīmībai, trūkst patiesas pieeju dažādības, dažādu NVO vai politisko spēku pārstāvjiem savu darba devēju uzdevumā vienkārši izpildot liturģisku liberālisma un labas jušanās rituālu, lai spēcinātu pareizo viedokļi. Atduroties pret faktu, ka “Lampā” atsevišķa konservatīvo telts izmaksā pārāk dārgi, tālāk sarunā apspriesta “Demos” nepieciešamība un mērķi. Petrauska novērtē “Demos” svinīgumu un tēmu dažādību, Baško uzsver konservatīvisma skaidrošanu un turpināmību kā “Demos” caurviju motīvu, bet Lācis pievēršas šādu konferenču sociālajai funkcijai. Baško “Demos” redz kā līdzekli politiskās kultūras un pilsoniskās sabiedrības celšanai Latvijā, Petrauska atzinīgi vērtē “Demos” iekļaujošo un diskutējošo ievirzi un Lācis uzsver šāda veida konferencēs notiekošo politisko ideju slīpēšanu kā netiešu ietekmi uz dažādu politisko partiju nākotnes programmām. Noslēguma daļā visi apspriež konferenču dabiskos ierobežojumus, iezīmējot, kas “Demos” nav: konservatīvo konference noteikti neveicinās lielāku valsts varas centralizāciju un neatrisinās dzimstības problēmu pašu pilsoņu vietā. Noslēgumā tiek iezīmētas gaidāmās “Demos” tēmas un izteikti laba vēlējumi.


Uzziņai:

https://demos.lv/sakas-pieteiksanas-iii-sesijai/

https://telos.lv/italu-konservativisma-konference/

https://telos.lv/nat-kon-londona/

https://newdirection.online/event/nostos_ii


Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠Telos⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Jan 02, 202401:00:44
Saruna par Gētes Verteru

Saruna par Gētes Verteru

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Johana Volfganga Gētes 1774. g. vēstuļu romānu “Jaunā Vertera ciešanas”. Iesākumā Bičevskis piesaka darbu kā Gētes jaunības gadu zvaigžņu stundu Eiropas mēroga lasītāju telpā, Irbe darbu izceļ kā vienu no pieejamākajiem 18. gs. romāniem, bet Lācis norāda uz darba visai agrīno romantismu Apgaismības laikmeta viducī. Bičevskis raksturo vēstuļu formāta personiski uzrunājošo kvalitāti un Gētes nelaimīgo mīlestību pieredzi, un Irbe tālāk pārstāsta romāna gaitu, uzsverot Vertera sākotnējo pastorālo jūsmu par apkārtējo pasauli, dedzīgo iemīlēšanos tikumīgajā Šarlotē un pakāpenisko iekšējās pasaules aptumšošanos, saprotot, ka Šarlote ir salaulāta ar krietno Albertu. Bičevskis jautā, vai stāsts tiešām ir tikai par nelaimīgu mīlestību, un norāda uz iztēles spēka centrālo lomu darbā, savukārt Lācis atzīmē, ka paša Vertera heidegeriskā “uzskaņotība” nosaka to, kā noteiktas ainavas viņam parādās vai aizslēpjas. Bičevskis darbā saskata apdāvināta un jūtīga cilvēka cīņu par vietu pasaulē, kā arī apnikumu no būšanas pasaulē, bet Irbe atzīmē darbā pārliecinoši attēloto slimīgo apsēstību kā jaunu, unikālu tēmu sava laika literatūrā. Tālāk Lācis pievērš uzmanību Vertera un Alberta diskusijai par pašnāvības ētisko attaisnojumu, kurā Alberts pārstāv apgaismības saprātīgo un morālajam pienākumam sekojošo pusi, savukārt Verters pārstāv kaislību varā nonākušu indivīdu, ko pārējai sabiedrībai grūti tiesāt. Irbe turpina izcelt Gētes zinātnisko interesi par morbidām apsēstībām un apraksta Vertera pakāpenisko samaitāšanos, kā arī pašas Lotes līdzatbildību par Vertera pašnāvību, izvērtējot Lotes apsvērumus un alternatīvas Vertera glābiņa iespējas. Lācis jautā, kāpēc darba kulminācijas brīdī tik nesaprotami liela loma ir atvēlēta Džeimsa Makfērsona “Osiāna poēmu” lasījumam, uz ko Bičevskis atbild, ka Gētes teksts ir apzināti veidots kā literārs eksperiments ar negaidītu eksistenciālo iespēju un niansētu pārdzīvojumu lauku. Tālāk Irbe ieskicē darba pārpratumu pilno recepcijas vēsturi un tam sekojošo “Vertera māniju”, uz ko Gēte reaģējis ar vilšanos, bet Bičevskis apcer dažādos Gētes darbus kā ceļojumus pašizpētes bezdibeņos. Noslēgumā Lācis šaubās par “Vertera ciešanu” derīgumu šodienas pārjūtīgajā un pārkairinātajā subjektīvisma laikmetā, Bičevskis izceļ izglītības nozīmi un uzskata, ka šādu iekšējo pasauli tomēr ir vērts celt dienasgaismā, savukārt Irbe atzinīgi vērtē darbu kā pārlaicīgu stāstu par jauna cilvēka nobriešanu, kas varētu uzrunāt arī šodienas identitāti meklējošos jauniešus.

Literatūra:

J. V. Gēte, Jaunā Vertera ciešanas, tulk. V. Balode, Rīga: Liesma, 1979.

John Armstrong, Love, Life, Goethe: Lessons of the Imagination from the Great German Poet, Farrar, Straus & Giroux, 2007.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠Telos⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠Spotify vai⁠⁠ ⁠⁠Google podcasts⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Oct 24, 202301:09:28
Saruna par #MeToo

Saruna par #MeToo

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par #MeToo jeb #EsArī kustību – kas vērsta pret seksuālo uzmākšanos –, tās panākumiem un trūkumiem. Iesākumā Lācis atzinīgi vērtē #MeToo puritānismu, bet vienlaikus nosoda par rupjiem 8. baušļa pārkāpumiem, savukārt Zvaigzne kustību vērtē kā likumsakarīgu reakciju uz 1960. gadu seksuālo revolūciju un norāda uz seksuālās morāles sociālo stratifikāciju. Irbe iezīmē īsu #MeToo kustības vēsturi, kas aizsākās ar Hārvija Vainstīna seksuālās uzmācības atmaskošanu, Lācis atgādina par Trampa vēlēšanu kampaņas sakairināto gaisotni, bet Zvaigzne jautā, kāpēc uzmanība tika pievērsta tikai Vainstīnam, nevis daudziem citiem Holivudas darboņiem vidē, kurā seksuālā izlaidība un uzmākšanās ir noklusējuma stāvoklis. Tālāk Zvaigzne pievērš uzmanību linča tiesas iezīmēm #MeToo kustībā, kas norāda uz oficiālo taisnīguma nodrošināšanas institūciju bezspēcību, bet vienlaikus arī uz atsacīšanos no nevainīguma prezumpcijas. Irbe turpina ar Džonija Depa un Amberas Hērdas prāvas aprakstu, apgalvojot, ka tas ir pavērsiens #MeToo kustībā, jo plašākā sabiedrībā lika pārvērtēt automātisko reakciju “ticēt sievietei”, savukārt Lācis apraksta Kevina Speisija prāvu un attaisnošanu, kurā apsūdzēto pusei izdevās pierādīt, ka liecinieku apgalvojumi nav pilnībā patiesi. Zvaigzne atgriežas pie Depa gadījuma, izceļot abu iesaistīto destruktīvās attiecības un aicina nošķirt ekrāna tēlu un māksliniecisko veikumu no pašas personas. Tālāk Irbe analizē Toda Fīlda 2022. g. filmu “Tāra” par fiktīvu talantīgu diriģenti, kas seksuālās uzmācības dēļ zaudē visu, bet vienlaikus paaudžu atšķirības dēļ nespēj saprast, ka 80. un 90. gados mākslas nozarē ierastās seksuālās izlaidības laiks ir beidzies. Domājot par “Tāru”, Irbe un Zvaigzne aicina novērtēt mākslinieciskā sniegumā ieguldīto darbu neatkarīgi no paša mākslinieka personīgajiem trūkumiem, savukārt Lācis mēģina atbalstīt jaunākās paaudzes atcelšanas kultūru, ko varētu izmantot konservatīvu mērķu vārdā. Noslēgumā Lācis #MeToo kustību saredz kā iespēju aktualizēt t. s. Billija Grēema likumu un Zvaigzne pievēršas #MeToo izpausmēm Latvijā, Punctum publikāciju sēriju nosaucot par piemēru, kā tieši nevajadzētu darīt, bet Irbe atgādina, ka vēl pavisam nesen Romāna Poļanska sakarā publiskā attieksme bija pilnīgi citāda, tādēļ jābūt godprātīgiem.


Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Sep 27, 202301:13:54
Saruna par Terensa Malika filmām

Saruna par Terensa Malika filmām

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par amerikāņu kinorežisoru Terensu Maliku, iespējams, pēdējo lielo reliģiski metafiziskā autorkino pārstāvi. Lācis uzsver Malika filmu spēju uzasināt jūtīgumu pret apkārtējo pasauli, savukārt Irbe izceļ Maliku kā pirmšķirīgas kristīgās mākslas radītāju ar kultūrvēsturisku nozīmi, stāvot līdzās Mikelandželo vai Baham. Lācis ieskicē Malika filozofa izglītību un neaizstāvēto disertāciju par Mārtinu Heidegeru, bet Irbe raksturo Malika darbus kā veselumu un viņa filozofisko attīstību, pēdējās desmitgades darbus aprakstot kā "liturģiskus". Tālāk Irbe īsi piesaka divas agrīnās filmas "Sliktās zemes" un "Debešķīgās dienas" ar naivo, nedidaktisko un pat atsvešināto stāstītāju. Abi secīgi analizē Malika "otrā posma" galvenās filmas, nereti strīdoties par to, kas vispār filmā tiek pateikts un kāds ir tās vēstījums. "Tievo sarkano līniju" Irbe un Lācis apspriež kā pavisam netipisku kara filmu par cilvēka mirstīgumu, kas neierakstās nevienā žanriskajā standartā. Lācis mēģina pamatot, kāpēc, viņaprāt, Malika labākā filma ir "Jaunā pasaule", redzot to kā vienīgo, kurā pienācīgi "atrisināta" visās pārējās filmās piesauktā mīlestības tēma. Abi iesaistās diskusijā par filmas vēstījumu, un Irbe uzsver, ka garā eposa vidējo haotisko daļu izglābj un atrisina pēdējās sešas minūtes. Irbe slavē "Dzīvības koku" un vērienīgos līdzekļus, ar kuriem mēģina atbildēt uz filmas sākumā uzdoto jautājumu par nāvi un zaudējumu. Abi diskutē par to, vai filmā attēlotā ģimene ir tiešām disfunkcionāla un kādas būtu dabas un žēlastības pareizās attiecības. Saruna noslēdzas ar "Slēptās dzīves" apskatu: Irbe raksturo franciskānisko harizmu šajā filmā, bet Lācis slavē veidu, kā filmā apvienoti Kirkegors, Heidegers un mīlestības visaugstākā izpausme. Nobeigumā Irbe skaidro, kāpēc Malika estētiskā forma ir neatdarināma, bet Lācis norāda uz Malika metodes trūkumiem dažos viņa neveiksmīgajos darbos, kuros daļas neturas kopā veselumā.


Filmogrāfija:

"Badlands": https://www.imdb.com/title/tt0069762/?ref_=nm_flmg_t_16_dr

"Days of Heaven": https://www.imdb.com/title/tt0077405/?ref_=nm_flmg_t_15_dr

"The Thin Red Line": https://www.imdb.com/title/tt0120863/?ref_=nm_flmg_t_14_dr

"The New World": https://www.imdb.com/title/tt0402399/?ref_=nm_flmg_t_13_dr

"The Tree of Life": https://www.imdb.com/title/tt0478304/?ref_=nm_flmg_t_12_dr

"To the Wonder": https://www.imdb.com/title/tt1595656/?ref_=nm_flmg_t_11_dr

"Knight of Cups": https://www.imdb.com/title/tt2101383/?ref_=nm_flmg_t_10_dr

"Song to Song": https://www.imdb.com/title/tt2062700/?ref_=nm_flmg_t_6_dr

"A Hidden Life": https://www.imdb.com/title/tt5827916/?ref_=nm_flmg_t_3_dr

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Sep 07, 202301:53:54
Saruna par populismu

Saruna par populismu

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Arti Šlosbergu par populistu ekonomiskās programmas solījumiem un trūkumiem, vienlaikus atskatoties uz populismu jau kā daļēji noietu nesenās politiskās vēstures etapu. Sarunas iesākumā Lācis piesaka “mazo cilvēku” kā socioloģisku tipu un apraksta joprojām tikai daļēji politiski pārstāvēto Rietumvalstu neapmierinātā elektorāta daļu, kura pieprasa sociāli konservatīvu un ekonomiski kreisu politiku. Šlosbergs apgalvo, ka “mazais cilvēks” ir demagogu termins, tāpēc uzreiz pievērš uzmanību dotās sabiedrības elites kvalitātei. Lācis un Šlosbergs apspriež dažādas elites izpratnes un elites sociālā statusa pieejamību un mainību Šveicē, Lielbritānijā, ASV un Latvijā. Lācis norāda, ka populistu ekonomiskās prasības nosaka relatīvā deprivācija un paradokss – populisti grib lielāku valsts iesaisti noteiktos ekonomikas sektoros, vienlaikus prasot valsts neiejaukšanos citviet. Šlosbergs analizē Apalaču nabadzības sajūgtību ar Ķīnas un Meksikas lētajām ražošanas izmaksām caur ekonomiskās globalizācijas cikliskuma prizmu, kurā vienmēr būs gan kādi zaudētāji, gan ieguvēji. Šlosbergs kā vienu no iespējamiem pašreizējā globālā nemiera cēloņiem min elites pārprodukciju, kā arī kārtējo tehnoloģisko izrāvienu, kura rezultātā lērums profesiju kļūs bezjēdzīgas. Saruna pievēršas ASV populistu un postliberāļu izolacionismam, kas ir bīstams Latvijai, kā arī ekonomiskajam protekcionismam, kurš, Šlosbergaprāt, notiek pats par sevi bez īpašas populistu iesaistes. Irbe norāda, ka populismu vairo tieši vidusslāņa finansiālās drošības trūkums, bet Lācis piemetina, ka vidusslānis vēlas arī dažādus valsts nodrošinātus pakalpojumus, kas kopā ar vispārēju parādu un kredītsaistību pieaugumu norāda uz neizbēgamu valsts intervenci ekonomikā tuvākajā nākotnē. Lācis jautā – kā turpmāk izvairīties no sociālisma? Šlosbergs atbild, ka valsts iesaiste var būt dažāda, piemēram, stimulējot noteiktas industrijas, taču Lācis atgādina, ka visaptveroša labklājības valsts nav savietojama ar konservatīvu, subsidiāru un pašpietiekamu sabiedrības morālo dzīvi. Šlosbergs noslēdz, piekrītot, ka tiešām šobrīd varu ir pārņēmusi tāda elite, kas neatspoguļo vairākuma vērtības, taču vienlaikus aicina sargāties no "viltus praviešiem" un būt uzmanīgiem pret radikāliem sistēmas apvērsumiem.

Literatūra:

Eatwell, Roger, and Matthew Goodwin. National populism: The revolt against liberal democracy. Penguin UK, 2018.

https://nationalpost.com/opinion/peter-turchin-how-elite-overproduction-and-lawyer-glut-could-ruin-the-u-s

https://americanpostliberal.substack.com/p/pilkington-towards-a-postliberal

Mūzika: Yosi Horikawa, "Letter", no albuma "Vapor", 2013.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Aug 07, 202301:09:42
Saruna par F. Šillera "Laupītājiem"

Saruna par F. Šillera "Laupītājiem"

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Frīdriha Šillera 1781. gada lugu “Laupītāji”. Iesākumā Bičevskis ieskicē lugas novietojumu vācu literatūras vēsturē un norāda, ka šis darbs ir nosacīti piemirsts, kā arī apraksta lugas tapšanas apstākļus. Irbe spilgti raksturo vētrainās reakcijas uz lugas pirmuzvedumu un pārstāsta sižetu, uzsverot lugas morālo ambivalenci un ievadošo uzskaņojumu “pret tirāniem”. Lācis meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc šī luga savulaik bijusi tik iecienīta latviešu literātu aprindās, norādot, ka izslavētie laupītāji nemaz netiek romantizēti, bet viņu cīņa par sociālo taisnīgumu drīzāk ir tikai aizsegs personisku ambīciju apmierināšanai. Bičevskis norāda uz lugā redzamajiem mēģinājumiem pārvarēt nihilismu un pasaulsuzskatu sadursmi, skatot lugu kā “ideju drāmu”. Irbe apgalvo, ka luga nav par sacelšanos pret pastāvošo kārtību, bet gan par vienas aristokrātiskas ģimenes iekšējo konfliktu. Mēģinot saprast lugas noslēgumu, Lācis uzsver “Laupītāju” kristīgās tēmas, piemēram, vainas apziņu, piedošanas un izlīguma meklējumus, kā arī pakļaušanos augstāka likuma autoritātei. Bičevskis piebilst, ka Šillera galvenais varonis Mors noslēgumā tomēr rīkojas kā Kanta autonomais subjekts. Irbe uzsver Šillera teksta patosu un aizraujošo iedarbību, taču vienlaikus atgādina, ka vēlāk Šillers nosodīja Franču revolūciju, kuras vadoņi tieši atsaucās uz Šilleru. Lācis piedāvā lugas sociopolitisko lasījumu, kurā šķetināts jautājums par to, kādai jābūt īstai, morāli atbildīgai un uzliktos pienākumus pildošai sabiedrības elitei, bet vienlaikus lugas pievilcību latviešu acīs saskata tās kristīgi piētiskajā morālajā patosā, kas kritizē tādus sabiedriskos iedibinājumus, kuri neatbilst saviem augstajiem ideāliem. Bičevskis šo domu turpina, stāstot, kā Latvijā piētistu radikāli reliģiskās kritikas idejas vēlāk pārtapa sociālismā, un apraksta Šillera māksliniecisko tehniku, kurā ģēnijs darbojas kā izteiksmīgs neapzinātā medijs. Noslēgumā Irbe izsaka atzinību par vēsturisko aristokrātu patronāžas iespaidu un skata Šillera dzīvi kā zīmīgu liecību tam, ka 19. gs. vācu zemes nebūt nebija tik apspiedošas, kā varētu nojaust no teksta. Saruna noslēdzas ar aicinājumu apzināt cilvēka tumšās un tirāniskās dziņas, pirms mēģināt reformēt sabiedriskās institūcijas.

Literatūra:

Frīdrihs Šillers, Laupītāji. Luga piecos cēlienos. Tulkojusi Ērika Lūse, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Jul 17, 202301:03:20
Saruna par Latvijas atpalicības cēloņiem

Saruna par Latvijas atpalicības cēloņiem

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar bijušo politiķi un vēsturisku monogrāfiju autoru Edmundu Krastiņu par viņa šī gada februārī sarakstīto eseju “Kāpēc Latvija nevar labāk?”, kurā apskatīti Latvijas ekonomiskās atpalicības vēsturiskie un sociokulturālie cēloņi salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Sarunas ievadā Krastiņš izklāsta savas esejas argumentus un uzsver, ka, viņaprāt, Latvijas atpalicības galvenais cēlonis ir lielāka sabiedrības sovjetizācijas pakāpe, kā arī salīdzinoši vājāk attīstītā nacionālā pašapziņa un identitātes izjūta. Tālākā sarunas gaitā tiek iztirzātas gan dažādas pirmskara Latvijas ekonomikas īpatnības un Rīgas faktors, gan 1990. gadu sistēmiskā korupcija, biznesa ciešā saistība ar politiku, Latvijā ierastā valstisko interešu stādīšana zemāk par privātā pašlabuma gūšanu, kā arī pašreizējās intelektuālās elites hroniskā mazspēja. Krastiņš izceļ padomju vai krievu kultūrai raksturīgo iracionālo un sagrozīto individuālismu, kas atstājis dziļu ietekmi arī uz latviešiem. Sarunas otrajā pusē visi pievēršas ieteikumiem, kā risināt Latvijas samilzušās grūtības. Krastiņš iesaka nopietni ķerties pie paralēlo kultūru problēmas, izglītības pilnveidošanas un valsts iestāžu prestiža un sociālās atbildības uzlabošanas. Lācis piedāvā Krišjāni Valdemāru kā jaunas, tautas labumā ieinteresētas elites pārstāvja piemēru, bet Irbe atgriežas pie sliktajiem demogrāfiskajiem rādītājiem kā steidzamas prioritātes. Sarunas izskaņā Krastiņš pievēršas Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajām pozitīvajām pārmaiņām un uzsver, ka galvenais ir ne tik daudz valoda, cik identitāte.

Literatūra:

https://www.ekonomisti.lv/wp-content/uploads/2023/02/Kapec-Latvija-nevar-labak.pdf

Edmunds Krastiņš, Latvijas rūpniecība IXI-XXI gadsimtā. Rīga: Jumava, 2018.

Edmunds Krastiņš, Krišjānis Valdemārs. Dzīves hronika. Autorizdevums, 2021.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Jun 18, 202352:00
Saruna par Paulu Jureviču

Saruna par Paulu Jureviču

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Zeltītu par latviešu filozofa Paula Jureviča (1891–1981) darbiem un domām. Iesākumā Zeltīts un Lācis apraksta Jureviča dzīves gājumu, akadēmisko un publicistisko karjeru, bet Irbe apskata Jureviču kā morālfilozofu, kuram nacionālkonservatīvisms ir tikumiskas dzīves izvērsums. Tālāk Zeltīts raksturo Jureviča dinamisko ideālismu, Lācis iezīmē Jureviča unikālo novietojumu dažādu starpkaru “kultūras krīzes” filozofisko strāvojumu vidū, bet Irbe uzsver, ka Jurevičs visas savas garās darbības laikā spējis izvairīties no dažādām 20. gs. maldu mācībām. Zeltīts un Lācis apspriež latvietību gan kā ideālu, gan empīriski doto, bet Irbes uzmanību saista Jureviča domas par tām labajām latviešu rakstura īpašībām, kas var palīdzēt Eiropas atdzimšanā. Tālāk visi apspriež Jureviča tēzi par savas tautības nīšanu kā necilvēcīgu rīcību un mērķtiecīga dzīvības spēka izvēršanos dabas formu – t. sk. tautību – daudzveidībā. Zeltīts apskata latviešu censonības un ētiskuma ieguvumus un trūkumus, Lācis pievērš uzmanību Jureviča latviešu individuālismam veltītajai kritikai. Noslēgumā Zeltīts uzsver, ka Jurevičam latvieši nav tikai ārzemju ietekmju sajaukums, savukārt Irbe izceļ Jureviču kā patstāvīgu un oriģinālu domātāju, kas meistarīgi norādījis uz demogrāfiskās krīzes garīgajiem cēloņiem.

Literatūra:

Pauls Jurevičs, Idejas un īstenība. Grāmatu Draugs, 1946.

Raivis Zeltīts, Dr. Pauls Jurevičs un latviešu tautas misija, Rīga: Domas spēks, 2019.

https://telos.lv/rietumu-krize-jurevica-skatijuma

https://telos.lv/latviesu-ipatnibas-1

https://telos.lv/latviesu-ipatnibas-2

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.


May 29, 202356:18
Saruna par Ē. M. Remarka "Rietumu frontē bez pārmaiņām"

Saruna par Ē. M. Remarka "Rietumu frontē bez pārmaiņām"

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Jurģi Klotiņu par Ēriha Marijas Remarka 1928. g. romānu "Rietumu frontē bez pārmaiņām" un neseno vācu ekranizāciju Edvarda Bergera režijā, kas saņēma ASV kinoakadēmijas balvu kā 2022. gada labākā ārzemju filma. Grāmata Klotiņam atgādina, ka miers nav pašsaprotams un rosina uz pārdomām par taisnīga kara teoriju, bet Lācis novērtē dzīvos karadarbības aprakstus un kritizē grāmatas un filmas pacifismu šodienas apstākļos. Irbe kopsavelk romāna gaitu kā galvenā varoņa Paula Boimera pakāpenisku dzīvotvēlmes zudumu. Klotiņš uzsver Pirmā pasaules kara neattaisnojamību, bet Lācis apšauba stāstu par šī kara bezjēdzību, norādot uz sarežģītajiem kara izcelšanās cēloņiem. Irbe pievēršas grāmatas pacifismam, Klotiņš izklāsta Žaka Maritēna uzskatu maiņu Otrā pasaules kara iespaidā, bet Lācis atgriežas pie grāmatas reaktualizācijas kā atbalsta rietumeiropiešu naivajam pacifismam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lācis un Irbe slavē filmas estētiskās kvalitātes, bet noraida virspusējo tendenciozitāti, savukārt Klotiņu filma rosina pārdomāt pamatotas un bezjēdzīgas dzīvības ziedošanas nošķīrumu taisnīga kara ietvaros. Noslēgumā Irbe izceļ Remarka gandrīz kristīgo humānismu, Klotiņš mācību par taisnīgu karu nosauc par kristīgās civilizācijas sasniegumu, un Lācis nolasa izteiksmīgu Remarka citātu par cilvēka barbarizēšanos karā.

Literatūra:

Ēriks Marija Remarks, Rietumu frontē bez pārmaiņām, no vācu val. tulkojis Ģirts Bļodnieks, Rīga: Zvaigzne, 1984.

Donald Kagan, On the Origins of War and the Preservation of Peace. New York: Doubleday, 1995.

Jacques Maritain, La personne et le bien commun, Desclée de Brouwer, 1947 (The Person and the Common Good, John J. Fitzgerald (trans.), New York: Charles Scribner’s Sons, 1947);

Jacques Maritain, De la justice politique, notes sur la presente guerre, Collection “Presences”, 1940, Paris: Plon;

Gregory M. Reichberg, "Jacques Maritain: Christian Theorist of Non-Violence and Just War", Journal of Military Ethics, 16:3-4, 2017, pp. 220-238: https://doi.org/10.1080/15027570.2017.1413216;

Stefans Cveigs, "Pēdējie gadi pirms kara": https://telos.lv/pedejie-gadi-pirms-kara

Jünger, Ernst. The Storm of Steel: From the Diary of a German Stormtroop Officer on the Western Front. Howard Fertig Pub, 1996.

Clark, Christopher. The sleepwalkers: How Europe went to war in 1914. Penguin UK, 2012.


Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.


May 08, 202301:04:29
Saruna par Šūsaku Endo "Klusumu"

Saruna par Šūsaku Endo "Klusumu"

Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par japāņu rakstnieka Šūsaku Endo romānu "Klusums" (1966), pēc kura uzņemta arī amerikāņu režisora Mārtina Skorsezī filma ar tādu pašu nosaukumu ("Silence", 2016) par jezuītu misionāru darbību Japānā 17. gadsimtā. Lācis kopsavelk grāmatas galveno tēmu kā stāstu par publisku atkrišanu no ticības. Irbe piedāvā ekskursu par jezuītu ordeņa dibināšanu, veiksmīgajām misijām Austrumos, kristietības ziedu laikiem Japānā (1570.-1614.) un sekojošo ticības aizliegumu. Irbe iebilst grāmatas tēzei, ka Japāna ir "purvs", kurā kristīgā ticība nekad neielaidīs saknes, kā arī pastāsta par Japānas apslēptajiem kristiešiem, kuri saglabājušies vēl šodien. Lācis piedāvā protestantisku skatījumu uz grāmatas galveno ticības pārbaudījumu – atteikšanos ar kāju uzkāpt Kristus tēlam. Irbe salīdzina grāmatu ar Skorsezī filmu, kurai pārmet pārāk modernas introspekcijas iepludināšanu 17. gs. domāšanā. Lācis uzsver, ka jebkurā gadījumā jāpriecājas par reliģisku filmu Holivudā, kas atgādina “martīru asinis ir Baznīcas sēkla" un rāda reālistisku skatījumu uz cilvēka niecīgajām spējām, kā arī zaudētas ticības sekām, kas izpaužas kā iekšēja nāve. Irbe noslēdz ar reportāžu par to, kā misionāri no Itālijas vai Portugāles 17. gs. sākumā varēja tikt uz Japāņu un kā šāds ceļojums noritēja, norādot uz kristietības augstajām likmēm, bet Lācis noslēdz ar atziņu, ka arī modernā sabiedrībā nevar kalpot vairākiem kungiem.

Literatūra:

Shusaku Endo, Silence (1966), tr. by William Johnston, New York: Taplinger Publisher Company, 1969.

John W. O'Malley, S.J., The Jesuits. A History from Ignatius to the Present. New York: Rowman&Littlefield, 2014.

"Japan's Crypto-Christians", Time Magazine, 1982: https://web.archive.org/web/20080721014400/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,925197,00.html;

https://en.wikipedia.org/wiki/Hidden_Christian_Sites_in_the_Nagasaki_Region

https://en.wikipedia.org/wiki/Kakure_Kirishitan

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.


Apr 07, 202301:05:44
Saruna par grāmatu "Bērni vispirms"

Saruna par grāmatu "Bērni vispirms"

Agnese Irbe sarunājas ar nesen iznākušās Keitijas Faustas un Steisijas Meningas grāmatas “Bērni vispirms” tulkotāju Alīnu Ozoliņu par bērnu tiesību kustību, kas sistemātiski stāda bērnu intereses kā prioritāras pār pieaugušo vēlmēm. Sarunā apskatīti pētījumi par bērnu labākajām interesēm un nepieciešamība pēc bioloģiskajiem – nevis sociālajiem – vecākiem, kā arī uzsverta vecāku dzimuma nozīmība, īpaši ņemot vērā plaši pētīto beztēvības fenomenu. Ozoliņa stingri aizstāv vecāku laulības saglabāšanu pat tajās situācijās, kad viens vai abi laulātie un vecāki personīgi jūtas nelaimīgi un nepiepildīti. Sarunas otrajā daļā Irbe un Ozoliņa pievēršas mākslīgās apaugļošanas problemātiskajiem aspektiem, pašas dabas pretestībai bioloģiskām manipulācijām, pārkāpumiem pret bērna tiesībām zināt savus bioloģiskos vecākus, kā arī apspriež “Netflix” producēto skandalozo dokumentālu filmu “Mūsu tēvs” par kādu ārstu, kurš izmantoja nevis donoru spermu, bet gan savējo. Noslēgumā Ozoliņa aicina ģimenes aizstāvības organizācijas apvienoties, lai koordinēti strādātu pie bērnu tiesību likumprojektiem, kā arī pievērst uzmanību milzīgajam šķirto laulību skaitam Latvijā un stingrāk regulēt medicīnisko apaugļošanu.

Literatūra:

Fausta, K., Meninga, S., Bērni vispirms. Kāpēc mums vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība, tulk. Ozoliņa, A., Rīga: Asociācija "Ģimene", 2023.

Skat. arī: http://asociacijagimene.lv/iznacis-ilgi-gaiditais-gramatas-berni-vispirms-tulkojums-latviesu-valoda/

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mar 22, 202356:04
Saruna par mītu
Mar 10, 202341:39
Saruna par Kutzē romānu “Negods”. 2. daļa

Saruna par Kutzē romānu “Negods”. 2. daļa

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu ar Juri Rudevski par dienvidāfrikāņu izcelsmes austrāļu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (dz. 1940. g.) godalgoto romānu “Negods” (Disgrace, 1999), šoreiz pievēršoties romāna galvenajām tēmām. Lācis jautā, vai romāns tomēr nav pārlieku sociālpolitiski atjēdzīgs, ko Irbe noraida, jo romāns nošķir seksuālo izmantošanu no īstas izvarošanas, kā arī intersekcionālās pašpazemošanās skatpunktu pauž tikai caur vienas pretrunīgas varones – Lūsijas – tēlu, savukārt Rudevskis atgādina, ka pats Kutzē politiskos jautājumos vienmēr ir mēģinājis būt ekscentrisks, un uzver, ka romāna galvenā tēma katrā nodaļā un tēlā ir pašapmāns, saskaroties ar realitātes skarbumu, šajā gadījumā balto un pārtikušo dienvidāfrikāņu progresīvo pašapmānu, dzīvojot pēcaparteīda Dienvidāfrikā. Lācis uzskata, ka romānā arī visa dižā un izsmalcinātā Rietumu kultūra literatūras pasniedzēja personā tiek parādīta kā nāvējoša pašapmāna cilpa, bet Rudevskis apraksta nguni tautu grupai piederīgo praktisko attieksmi pret laulības pārkāpšanas un izvarošanas jautājumiem. Lācis turpina kritizēt romantiski estētisko individuālismu un paššaubas kā degradētu vēlīnās Rietumu kultūras izpausmi, tomēr Irbe Deividu Lurī aizstāv kā vienīgo romāna varoni (nevis antivaroni). Rudevskis norāda uz vēl vienu romānā daļēji iztrūkstošo balsi – dievbijīgo, pašaizliedzīgo un kareivīgo kalvinistu zemnieku afrikāneru – jeb būru – kultūru kā īsto Rietumu kultūras mantinieci un pārstāvi Āfrikā. Irbe un Rudevskis uzskata, ka romānā blīvi aprakstītā dzīvnieku ciešanu tēma nav risināta gana veiksmīgi, jo sašutums par dzīvnieku ciešanām nevar būt atbilde uz cilvēku savstarpējo brutalitāti. Noslēgumā visi atgriežas pie Rietumu kultūras lejupslīdes, kas romānā izpaužas kā tēva autoritātes un piedāvātās aizsardzības noraidījums, ģimenes institūta noārdīšanās un apgaismības vērtību pašiznīcināšanās. 

Literatūra: 

Sarunas pirmo daļu var noklausīties šeit: https://telos.lv/saruna-kutze-negods

J. M. Coetzee, Disgrace, Penguin Books, 2005.

Kutzē, Džons Maksvels, Negods, tulk. Amanda Aizpuriete, Rīga: Izdevniecība AGB, 2003. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.


Feb 12, 202352:35
Saruna par "Pūļa neprātu"

Saruna par "Pūļa neprātu"

Krišjānis Lācis sarunājas ar Jāzepu Baško un Agnesi Irbi par izdevniecības KODOKA pagājuša gada decembrī izdoto britu publicista Daglasa Marija 2019. g. grāmatu "Pūļa neprāts". Baško grāmatu izceļ kā īso ievadkursu aktuālo kultūrkaru tematikā, bet Irbe norāda uz sociālo tīklu milzīgo ietekmi un Marija analītisko racionālismu kā darba caurviju tēmām, savukārt Lācis novērtē Marija atzinumu, ka postmodernās spēles un šaubu laikmets līdz ar sociālā taisnīguma un atjēdzības cīņām ir noslēdzies. Turpinājumā Baško pretstata kristietību un intersekcionālismu kā divas nesavietojamas reliģijas, un Irbe aicina nejaukt klasisko marksismu ar vēlīno liberālismu. Baško piedāvā materiālistiski ekonomisku intersekcionālo aktīvistu darbības lasījumu, savukārt Lācis uzrāda programmatūras kundzību pār aparatūru kā grāmatas galveno filozofisko tēmu. Tālāk Irbe novērtē Marija pārliecinoši veikto gejisma dekonstrukciju, savukārt Baško apskata intersekcionālisma pretrunas starp indivīdu un grupu identitāti, kā arī satraucas, ka Silikona ielejas algoritmi kaitē kopīgajam labumam. Irbe šaubās par atjēdzīgo aktīvistu reālo skaitlisko ietekmi, Baško bažījas par pieaugošo tieksmi klusēt milzīgas skaļi izteiktas muļķības priekšā, bet Lācis atgādina, ka fanātiski pārliecināti mazākumi nosaka vēstures gaitu. Irbe kā bīstamu pieaugošā neprāta cēloni nosauc Rietumu atslēgas institūciju nepārliecinātību par sevi, bet Baško brīdina no toksiskā sentimentālisma un vēlas atgriezties pie racionāliem publiskās diskusijas kritērijiem. Noslēgumā Irbe slavē Mariju kā konservatīvo pilsoniskā aktīvisma paraugu un Baško aicina apjaust piedošanas nozīmi interneta strīdu laikmetā. 

Literatūra: 

Marijs, Daglass. Pūļa neprāts: dzimums, rase, identitāte. Tulk. Karīna Tillberga. Rīga: Kodoka, 2022. 

Fragmentus no grāmatas var izlasīt: https://telos.lv/jaunas-gejisma-dogmas/ un https://telos.lv/kada-jauna-cilveka-stasts/

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".



Feb 01, 202301:04:11
Saruna par Kutzē romānu "Negods". 1. daļa

Saruna par Kutzē romānu "Negods". 1. daļa

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par dienvidāfrikāņu izcelsmes austrāļu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (dz. 1940. g.) godalgoto romānu "Negods" (Disgrace, 1999). Romāns apskata kāda no universitātes pasniedzēja amata atstādināta un seksuālā vardarbībā apsūdzēta romantikas laikmeta literatūras pētnieka gaitas un dramatiskas atziņas pēcaparteīda Dienvidāfrikas laukos. Sarunas pirmajā daļā iztirzāts romāna kultūrvēsturiskais konteksts, kas ļauj sarunas otrajā daļā vairāk pievērsties paša romāna saturam un tematikai. Pēc ieskata paša Kutzē radošajā darbībā un nostādnēs Rudevskis piedāvā īso kursu Dienvidāfrikas vēsturē, skaidro lielāko etnisko grupu sarežģīto mijiedarbību, kādreizējo un pašreizējo sociālo statusu, kas nav reducējams līdz "baltie pret melnajiem" vai "iedzimtie pret atnācējiem" pretstāvei, izklāsta aparteīda būtību un "bantustānu" fenomenu, kā arī norāda uz daudzajām aparteīda amorālajām iezīmēm un izceļ jaunās pēcaparteīda Dienvidāfrikas veidotāju nepamatoto naivumu un optimismu, kas noveda pie Kutzē romānā aprakstītās situācijas. 

Literatūra: 

J. M. Coetzee, Disgrace, Penguin Books, 2005. 

Kutzē, Džons Maksvels, Negods, tulk. Amanda Aizpuriete, Rīga: Izdevniecība AGB, 2003. 

Skat. arī: https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320493-dienvidafrikas-asinaina-simfonija

https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/321043-nepamanitie-mocekli-dienvidafrikas-baltie-fermeri

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".


Jan 04, 202301:02:14
Telos ziedošanas kampaņa
Dec 14, 202202:08
Saruna par Telos

Saruna par Telos

Atzīmējot divu gadu jubileju kopš dibināta biedrība "Peripatos", kura izveidoja un uztur portālu Telos, par sākotnējām iecerēm, sasniegto un nākotnes plāniem sarunājas Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe. Bičevskis apraksta portāla darbu kā darbu ar "lietām, kuras vērts saglabāt" un apliecina, ka Telos lasa daudzi, taču izvairās par to runāt. Kā nākamā gada tēmas redakcija piesaka zemās dzimstības problēmas izpēti, vairāk letonistikas, kā arī sarunas ar citu zemju konservatīvajiem domātājiem. Irbe uzsver, ka Telos ir nacionāli, sociāli un kristīgi konservatīvs, taču jēdzienu "konservatīvisms" jāpiepilda ar konkrētu saturu. Bičevskis uzsver modernā konservatīvisma saknes reakcijā uz Apgaismības un Franču revolūcijas izaicinājumu. Lācis norāda, ka ASV konservatīvie no parasta sašutuma pievērsušies pretuzbrukumam un konkrētu, praktisku jautājumu risināšanai. Sarunbiedri apskata latviešu vairākuma sociālo konservatīvismu, kas, viņuprāt, ir neiesakņots, nepārdomāts un tāpēc slikti iztur spiedienu. Bičevskis apraksta latviešu piesardzīgo, "strukturālo" konservatīvismu, kuru ir nepieciešams savienot ar Rietumu konservatīvo domu, nejaucot ar padomju “konservatīvismu”.  

Sarunas otrajā daļā tiek sniegtas atbildes uz redakcijai iesūtītajiem jautājumiem, kas ietver gan apmeklējuma statistiku, liberālā svārsta pavēršanos pretējā virzienā, slavinājumu un tulkojumu lomu, konservatīvajiem kā “krievu aģentiem”, gaidāmajām grāmatām un lūgšanām. 

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".


Dec 14, 202201:15:06
Saruna par islāmu un Rietumiem

Saruna par islāmu un Rietumiem

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par Rietumu un islāma mijiedarbību, reaģējot uz neseno uzbrukumu indiešu izcelsmes britu rakstniekam Salmanam Rušdi, kurš jau vairāk kā 30 gadus spiests slēpties sava romāna “Sātaniskās vārsmas” dēļ. Sarunas iesākumā Lācis un Zvaigzne raksturo, kas īsti ir islāms un mēģina noskaidrot, vai islāms ir atsevišķa patstāvīga reliģija vai tikai atvasināta sekta. Irbe konstatē, ka Rietumu attieksme pret islāmu dažādos laikos ir bijuši atšķirīga, Lācis apgalvo, ka Romas katoļu Baznīca pēdējā pusgadsimta laikā kļuvusi labvēlīgāka pret islāmu vienotas frontes pret sekulārismu dēļ, savukārt Zvaigzne iezīmē garo mijiedarbības vēsturi, sākot ar ātro islāma ekspansiju, antīkā mantojuma apgūšanu līdz Krusta kariem un osmaņu impērijai, piekrītot Normana Deivisa tēzei, ka islāma un kristietības sadursme telpiski un idejiski ir definējusi Eiropas un eiropeiskuma robežas kā tādas. Raksturojot mūsdienu situāciju, Lācis un Zvaigzne pie pastiprinātas islāma nesenās klātbūtnes Eiropā vaino vecās Eiropas koloniālās impērijas. Irbe noraida islamofobiju kā jēdzienu, bet Lācis problēmu redz radikālajā sekulārismā, kurš nav savietojams ne tikai ar islāmu, bet arī tradicionālo kristietību. Zvaigzne izdala trīs valdošos skatījumus uz reliģiju – liberālo, kreiso un reliģiozo – un Irbe brīnās par šķietami neiespējamo kreiso un islāma sadarbību cīņā pret Rietumu mantojumu. Meklējot risinājumus, Lācis piedāvā atteikties no konstitucionālās neitralitātes reliģijas jautājumos, Zvaigzne aicina domāt par sarkanajām līnijām un dziļāk izprast reliģiozitāti kā veselumā nodzīvotu dzīvi, savukārt Irbe iezīmē atšķirību starp zaimošanu kristietību un islāmā, kur starp abiem atšķiras gan izpratne par svētākajām lietām, gan par cilvēka grēcīgo, nepilnīgo dabu. 

Literatūra: 

Salmans Rušdi, Sātaniskās vārsmas, tulk. Ingūna Beķere, Rīga: Atēna, 2009. 

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Nov 29, 202201:15:58
Saruna par Išiguro romānu "Nekad neatlaid mani"

Saruna par Išiguro romānu "Nekad neatlaid mani"

Nov 08, 202201:13:31
Saruna par augļošanu

Saruna par augļošanu

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis debatē ar Juri Rudevski par augļošanu jeb netaisnu augļu (procentu) ņemšanu no naudas aizņēmēja un šīs prakses morālo pieļaujamību. Rudevskis nošķir žēlsirdību un taisnīgumu, uzrāda Bībeles nekonsevenci šajā jautājumā, un mēģina pierādīt, ka augļošanas aizlieguma tradicionālais filozofiskais pamatojums balstās nepilnīgā ekonomiskajā teorijā, jo antīkie nepazina laika preferences faktoru, nesaprata, ka nauda var būt auglīga un jauca lietu ontoloģisko un ekonomisko vērtību. Savukārt Irbe izklāsta plašāku augļošanas aizlieguma pamatojumu antīkajā un pirmskristīgajā filozofijā, atgādinot, ka 2008. gada ekonomiskā krīze balstījās dzīvošanā uz reāli nepastāvošas jeb aizņemtas bagātības pamata, kā arī mēģinot iedziļināties iemeslos, kāpēc J*hve kopienas saliedētības un solidaritātes vārdā aizliedza augļošanu. Lācis uzsver Akvīnas Toma piemēru, ka augļotājs pārdod vīnu un vīna dzeršanu kā divas atsevišķas lietas, atgādina, ka laiku nevar pārdot, tāpēc Lācim sirdsapziņa un taisnīguma izjūta nekādos apstākļos neļautu aizdot naudu uz procentiem. Saruna pievēršas pļaujmašīnu, pildspalvu un mēslu objektīvajai vērtībai vai tās trūkumam, noslēdzot ar Lāča domu, ka augļošana rada tādu sabiedrību, kura savaldībai, pacietībai un krāšanai nav liela loma, savukārt Rudevskis aicina iztēloties sabiedrību, kurā bez aizņēmumiem vairs nevarētu atļauties izglītību, mājokli un citus civilizācijas labumus. 

Literatūra: 

Juris Rudevskis, "Laika preferences faktors ekonomikā, politikā un personības izaugsmē", Telos: https://telos.lv/laika-preferences-faktors

Pāvests XVI, Vix Pervenit: https://www.papalencyclicals.net/ben14/b14vixpe.htm

Aristotels, Valstslietu pamati: https://telos.lv/valstslietu-pamati

Kāda mūsdienu uzņēmēja un investora skaidrojums, kas ir augļošana un kāpēc senais aizliegums, viņaprāt, ir pamatots: https://www.amazon.com/Usury-Frequently-Asked-Questions-Zippy/dp/1544688873/ref=sr_1_1?keywords=zippy+usury&qid=1664301151&sr=8-1  

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Sep 27, 202201:08:58
Saruna par austriešu ekonomikas skolu

Saruna par austriešu ekonomikas skolu

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par austriešu ekonomisko skolu un tradīciju. Rudevskis skaidro atšķirību starp ekonomiku kā zinātni un ekonomikas politiku, savukārt Lācis apšauba moderno nošķīrumu starp esamību un jābūtību. Rudevskis raksturo austriešu skolas metodoloģiju – cilvēka paredzamo un pētāmo rīcību, izmantojot pasaules ierobežotos resursus savu mērķu sasniegšanā, ko nosaka rīcības aksioma, ierobežotu resursu aksioma un labākās alternatīvas aksioma. Irbe jautā par amerikāņu libertāriešu attiecībām ar austriešu skolu, uz ko Rudevskis norāda, ka lielākā daļa austriešu sekotāju ir konservatīvie vai klasiskie liberāļi, kā arī noliedz “neoliberālismu” kā jēgpilnu apzīmējumu. Tā kā Lācis šaubās, vai ekonomikas likumi un politika ir tiešām tik viegli nošķirami, Rudevskis uzsver, ka valsti nevar vadīt kā uzņēmumu un ka skolas dibinātāji noraidīja homo oeconomicus tēlu un uz peļņu skatījās ne tikai kā uz materiālu guvumu. Noslēgumā Rudevskis jautā, cik lielā mērā Romas katoļu pāvestu sociālā un ekonomiskā mācība ir doktrināli saistoša. 

Literatūra: 

Frederiks Bastiā. Redzamais un neredzamais (eseja, 1850) (Frédéric Bastiat. That Which is Seen, and That Which is Not Seen). Pilns tulkojums angļu valodā: https://fee.org/resources/that-which-is-seen-and-that-which-is-not-seen 

Henrijs Hezlits. Ekonomika vienā mācību stundā (1946) (Henry Hazlitt. Economics in One Lesson) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://fee.org/resources/economics-in-one-lesson/ 

Leonards Rīds. Es, zīmulis (eseja, 1958) (Leonard E. Read. I, Pencil). Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://fee.org/resources/i-pencil/ 

Tomass E. Vudss, jaunākais. Baznīca un tirgus: brīvas ekonomikas aizstāvība no katoliskā viedokļa (2015, otrais labotais izdevums) (Thomas E. Woods, Jr. The Church and the Market: A Catholic Defense of the Free Economy. Revised edition. Lexington Books, 2015, 274 pages). 

Šons Ritenauers. Lasot Mīzesu (2016) (Shawn Ritenour. The Mises Reader) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://mises.org/library/mises-reader 

Pērs Bīlunds. Kā domāt par ekonomiku: ābece (2022) (Per Bylund. How to Think About the Economy: a Primer) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://mises.org/library/how-think-about-economy-primer 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Sep 14, 202201:04:48
Saruna par labklājības sabiedrību
Sep 01, 202201:08:19
Saruna par Velbeka "Serotonīnu"
Jul 17, 202257:06
Saruna par nacionālismu

Saruna par nacionālismu

Telos.lv sarunājas ar LU filozofijas docenti Aiju Priedīti-Kleinhofu par politiskās nācijas saistību ar etnicitāti un dažādām nacionālisma teorijām. Lācis jautā, kāpēc politisko nāciju vērtē pozitīvi, bet etnisko nacionālismu nosoda, uz ko Priedīte-Kleinhofa atbild ar Entonija Smita tēzi: "Katrā nacionālismā ir gan pilsoniskais, gan etniskais elements.” Irbe savukārt skaidro etnicitāti kā esenciālu kategoriju, no kuras izriet gan tautu politiskās pašnoteikšanās tiesības, gan ius sanguinis, kā arī iemeslus, kāpēc etniskais esenciālisms mūsdienās ir tik nepieņemams. Lācis jautā, cik patiesa ir modernistu tēze, ka tautība ir salīdzinoši nesens konstrukts, kam Priedīte-Kleinhofa pretstata etnosimbolismu, ilgā laika teoriju un atziņu, ka sabiedrības elite var darboties tikai tautas kultūras kontekstā, kas neļauj pārcirst nācijas vēsturisko nabassaiti ar etnosu. Sarunas otrajā daļā Priedīte-Kleinhofa pievēršas Satversmes formulējumiem, demogrāfiskajai politikai un multikulturālismam, bet noslēgumā visi mēģina saprast, kas ir "dažādu tautību latvieši".

Literatūra: 


Smith, Anthony D., and Anthony Smith. Nationalism and modernism. Routledge, 2013.

Hroch, Miroslav. Social preconditions of national revival in Europe: a comparative analysis of the social composition of patriotic groups among the smaller European nations. Columbia University Press, 2000.

Kymlicka, Will. Multicultural citizenship: A liberal theory of minority rights. Clarendon Press, 1995.

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".


Jun 19, 202201:06:32
Saruna par tautsaimniecību. 2 daļa
May 26, 202201:00:17
Saruna par Satversmes 99. pantu
Apr 28, 202201:08:38
Saruna par kristīgo apoloģētiku

Saruna par kristīgo apoloģētiku

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Baltijas Reformātu teoloģijas semināra direktoru Arti Celmiņu par pievēršanos kristietībai un apoloģētikas stratēģijām. Artis uzsver Augustīna atklāšanu filozofijas fakultātē un LU Teoloģijas fakultātes sekulārisma programmu, kritizē ticības psiholoģizēšanu un stāsta par presupozicionālo apoloģētiku, kas atsedz neitralitātes neiespējamību, cilvēktiesību humānisma nesakarīgumu un paaugstināšanos pār Dievu. Krišjānis ar Arti jautājumā par cilvēku dumpošanos aizstāv voluntārismu, bet Agnese pārstāv kognitīvismu, bet noslēgumā visi piekrīt krustam un grēksūdzei kā spēcīgākajiem apoloģētikas instrumentiem. 

Atsauces: 

"Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties." (Rom. 1:18-20). 

Augustīns, Atzīšanās, tulk. Laura Hansone, Rīga: Liepnieks&Rītups, 2008. 

Cornelius van Til, The Defense of the Faith, Philadelphia: The Presbyterian and Reformed Publishing Company, 1955. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona". 

Apr 07, 202201:10:57
Saruna par karu
Mar 20, 202201:08:02
Saruna par ģimeni
Mar 07, 202252:07
Saruna par tautsaimniecības pamatiem I
Feb 22, 202201:12:22
Saruna par labu mūziku
Feb 10, 202201:00:00
Saruna par Vecāko Eddu
Jan 23, 202201:01:24
Saruna par cenzūru
Jan 02, 202201:15:22
Saruna par Ilgu tramvaju
Dec 21, 202147:26
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu? 2. daļa
Dec 09, 202101:11:08
Saruna par sērgu

Saruna par sērgu

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski un Agnesi Irbi par Covid-19 pandēmiju un tās ierobežošanas mēģinājumiem. Irbe salīdzina 19. un 20. gs. pieejas un izsaka brīdinājumu par piespiedu vakcinācijas prettiesiskumu, Lācis stāsta, kā apbrīnojis valstu mobilizāciju vīrusa agrīnajās dienās, bet tagad par to šaubās, savukārt Bičevskis norāda uz pirmspolitiskām solidaritātes formām, tiesību sasaisti ar zināšanām un pienākumiem, kā arī atgādina par cilvēka galīgumu. 

Atsauces: 

Kowalik M. Ethics of vaccine refusal. Journal of Medical Ethics. Published Online First: 26 February 2021. doi: 10.1136/medethics-2020-107026 ; https://jme.bmj.com/content/early/2021/10/20/medethics-2020-107026.abstract

Diskusiju par piespiedu vakcinācijas tiesisko pamatotību prestižā franču pamattiesībām un pamatbrīvībām veltītā periodiskajā izdevumā skat.: Philippe Ségur, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid, ar atbildi: Caroline Lantero, David Braunstein, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid - 2", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid-2/

Izvilkumi no ASV Piektās apgabaltiesas sprieduma pret OSHA (The Occupational Safety and Health Act, latviski: Darba drošības un veselības aizsardzības likums), kas apstādināja federālās valdības izdoto obligātās vakcinācijas rīkojumu: https://brownstone.org/articles/excerpts-from-the-5th-circuit-court-judgement-against-osha/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.


Nov 22, 202101:10:46
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu?
Nov 09, 202101:03:58
Saruna par Martina Heidegera Malkasceļiem
Oct 26, 202101:04:59
Saruna par būvmākslu
Oct 10, 202101:10:22
Saruna par integrālismu

Saruna par integrālismu

Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci un juristu Juri Rudevski par integrālismu – publiskajā diskusijā no jauna izceltu vecu politisko mācību, kas, kritizējot liberālismam raksturīgo vienaldzību jautājumā par valstslietu saistību ar cilvēka augstāko labumu un mērķi, aicina laicīgo varu pakārtot garīgajai varai. Sarunā Juris Rudevskis izšķir divus modernā integrālisma novirzienus, izvēloties kritizēt Adriana Vermjūla (@vermeullarmine) pieeju, kas integrālisku politiku piedāvā pakāpeniski būvēt jaunlaiku centralizētās, leviatāniskās, “jakobīniskās” administratīvā valsts aparāta ietvaros. Krišjānis aizstāv Vermjūla pozīcijas pragmatismu un reālismu, bet Agnese slavē politiskās teorijas atdzimšanu 21. gs. liberālisma krīzes apstākļos. Saruna pievēršas kristīgu privātīpašnieku anklāvu dibināšanai, romiešu tiesību sistēmas erozijai Justiniāna likumu kodifikācijas laikā. Krišjānis atgādina tomistisko tēzi, ka netaisnīgi un pretdabiski likumi nemaz nav likumi, savukārt Juris noslēgumā aicina pievērst uzmanību Tolkīna politikas mācībai, kas atainota hobitu apdzīvotajā, mājīgajā Šīrā. 

Atsauces:

Integrālisma īso definīciju skat.: https://thejosias.com/2016/10/17/integralism-in-three-sentences/

Adriana Vermjūla integrālisma pieeju skat.: https://americanaffairsjournal.org/2018/02/integration-from-within/

A. Vermjūla piedāvāto konstitucionālās interpretācijas risinājumu skat.: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2020/03/common-good-constitutionalism/609037/

Skat. arī: Crean, Thomas, and Alan Fimister. "Integralism: A Manual of Political Philosophy," Editiones Scholasticae, 2020.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Sep 28, 202101:07:42
Saruna par Benedikta izvēli
Sep 12, 202101:09:48
Saruna par grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi"?
Aug 22, 202101:17:04
Ģimenes nostiprināšanas likumprojekts: iebildumi un atbildes
Aug 08, 202101:16:15
Saruna par Rodžera Skrūtona konservatīvismu
Jul 22, 202101:10:38
Saruna par nākotni
Jul 08, 202101:18:31
Saruna par ''Burvju kalnu''
Jun 20, 202101:13:54
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 2. daļa

Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 2. daļa

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu, šoreiz pievēršoties "vērtību plurālismam", kuru Berlins uzskatīja par savu filozofisko sasniegumu un kurš ir viens no modernā liberālisma stūrakmeņiem. Saruna par to, kāpēc Berlina plurālisms nav nošķirams no relatīvisma, kāpēc vērtību hierarhijas ir neizbēgamas, kāpēc liberālisms nav neitrāls un kāpēc cilvēku mērķu dažādības konstatēšana, lai gan pati par sevi šaubīga, ir tikai domāšanas sākums, nevis galapunkts. 

Literatūra: 

Isaiah Berlin, "The pursuit of the ideal", in Isaiah Berlin, The Crooked Timber of Humanity, Princeton University Press, 2013, pp. 1-20. 

Isaiah Berlin, "My intellectual path", The Power of Ideas, Princeton University Press, 2013, pp. 1-28. Fragmentu latviski skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/7 

Isaiah Berlin, The hedgehog and the fox: An essay on Tolstoy's view of history, Princeton University Press, 2013.

Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, Rīga: Sorosa fonds–Latvija, 2014. 

Leo Strauss, “Relativism”, in Relativism and the Study of Man,  ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961.  Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political  Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts


Jun 01, 202101:11:55
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 1. daļa

Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 1. daļa

Sarunu sērijā par mūsdienu liberālismu publicējam pirmo sarunu par Rīgā dzimušā filozofa un esejista Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu. Tajā Lācis kritiski aplūko divu brīvību, pozitīvās un negatīvās, nošķīrumu, īpaši pievēršoties spaidiem, savukārt Irbe ievieš jaunu jēdzienu "epistēmiskais pakalns" un sarunas beigās skaidro, kāpēc viņa ir anti-Berlins. 

Bibliogrāfija: 

Isaiah Berlin, "Two Concepts of Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 166-217. 

Isaiah Berlin, "Introduction to Five Essays on Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 3-54. 

Isaiah Berlin, "Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 283.-287. Latviešu valodā skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/3

Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, tulk. Zane Rozenberga, Rīga: Sprīdītis, 2000. 

Leo Strauss, "Relativism", in Relativism and the Study of Man, ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961. Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989. 


Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

May 18, 202101:06:28