Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.

Ceturtās sarunas “Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien” dalībnieki: māksliniece INGA ERDMANE, režisore KRISTA BURĀNE, viens no žurnāla “Rīgas Laiks” veidotājiem VALDIS ĀBOLS, arhitekte IEVA LANGE, vides aktīviste LIENE KŅAZE, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.

Nesenajā pagātnē – 20. gadsimta 80. gados – vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, galvenokārt padomju režīma un tā vides degradācijas kritiku. Piemēram, Vides aizsardzības klubs, dibināts 1987. gadā, kas pulcēja plašu domubiedru loku, bija būtiska Latvijas Atmodas kustības daļa. Tās dalībnieki rīkoja senvietu un svētvietu sakopšanas talkas, mītiņus par tīru gaisu un pret vidi piesārņojošām rūpnīcām, demonstrācijas pret Rīgas metro būvniecību, akciju "Lūgšana pie jūras”, kas pievērsa uzmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai, un arī citas akcijas.

Šodienas ekoloģiskās krīzes fokusā ir gan vides piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, un vides aktīvisti izmanto daudzveidīgas aktīvisma formas un stratēģijas. Viņi tiecas uzņemties iniciatīvu pārmaiņu veicināšanai un aicina plašāku sabiedrību iesaistīties ekoloģisko, ekonomisko un politisko un pārmaiņu rosināšanā – ne vien protestus, bet arī visdažādākās mūsdienu līdzdalības un solidaritātes formas, kā plašāka sabiedrība var ietekmēt ekoloģiskās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas.

Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp vides aktīvismu Latvijā šodien un nesenajā pagātnē. Kādas stratēģijas varam aizgūt no pagātnes arī šodien? Kā iespējams apvienot iestāšanos par dabas vienlīdzību ar politiskām prasībām par sistēmas maiņu? Kāda ir performativitātes loma šādās šādās kustībās? Kāda ir saistība starp aktīvismu un mākslu toreiz un šobrīd?

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām.

Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs "Zaļā barometra" podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta "Zaļais barometrs" vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta "Zaļā barometra" podkāsta platformā.

Ieraksts un montāža: Labaskana.lv

Ko pašvaldības var (un ko nevar) izdarīt vides un dabas labā?

Zaļais BarometrsBy Zaļais BarometrsJun 03, 2021