Skip to main content
TELOS sarunas

TELOS sarunas

By TELOS.LV
TELOS ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Šajā “Sarunu” aplādē mēs pētīsim dažādus jautājumus, izšķirsim un definēsim svarīgus jēdzienus, mēģināsim atdalīt patiesus spriedumus no maldiem un atgādināsim par Rietumu intelektuālo mantojumu.

telos.lv
Saziņai: redakcija@telos.lv
Listen on
Where to listen
Breaker Logo

Breaker

Google Podcasts Logo

Google Podcasts

Pocket Casts Logo

Pocket Casts

RadioPublic Logo

RadioPublic

Spotify Logo

Spotify

Saruna par cenzūru
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Ventu Zvaigzni par un pret cenzūras iespējamību. Zvaigzne sniedz nelielu vēsturisku ieskatu par cenzūras kritēriju patvaļu Latvijā un iestājas par cenzūras mazināšanu izglītības un akadēmiskajā vidē, kas ļautu patiesībai izkristalizēties diskusijas ceļā, Lācis vēlreiz raizējas par to, kā ar cenzūras palīdzību nosargāt Alūksnes principus pret Rīgas principiem, un norāda, ka sabiedrības dalījums pilngadīgajos un nepilngadīgajos jau ir piekāpšanās liberālismam, savukārt Irbe atgādina, ka likumi nevar institucionalizēt bezgalīgo diskusiju un ka tiem neizbēgami nāksies izšķirties par vienu patiesību. Atsauces:  Diskusiju par cenzūru liberālisma ietvaros skat. https://plato.stanford.edu/entries/pornography-censorship/ https://telos.lv/ungarijas-likuma-grozijumi/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:15:22
January 02, 2022
Saruna par Ilgu tramvaju
Agnese Irbe sarunājas ar Ievu Puķi un Inesi Pudžu par Tenesija Viljamsa lugu "Ilgu tramvajs" un tās jauno iestudējumu Valmieras drāmas teātrī. Saruna par dzīvi šauros apstākļos, bezizeju un zemiem gaidu apvāršņiem, cilvēka sarežģīto, sašķelto dabu, nicinājumu un aktiera profesijas diktēto žēlastību.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
47:26
December 21, 2021
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu? 2. daļa
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe šķetina tālāk dabīgā likuma nesaprašanas un noliegšanas jautājumu, rezumējot dabīgā likuma ētiku kā trešo lielo sistēmu līdztekus kantiānismam un utilitārismam, apspriežot rožukrūmu labbūšanu un sliktbūšanu, tad pievēršoties likuma noraidījuma iespējamiem cēloņiem, tādiem kā Darvina atklājumi, Reformācijas pagrieziens prom no sholastikas un jo īpaši tehnoloģiju attīstība. Lācis pievēršas pasaules iztukšošanai no formālajiem un galīgajiem cēloņiem un to sekām, Irbe savukārt atgādina par tā sauktās jaunās dabīgo tiesību teorijas pienesumu 20. gadsimtā. Abi reflektē par kristietības lomu modernā individuālisma veicināšanā, sarunas nobeigumā pievēršoties Sokratam, pagāniskās pasaules daudzveidībai, ļaunajiem dēmoniem un Čestertonam.  Literatūra: Feser, Edward. The Last Superstition: A Refutation of the New Atheism. South Bend, IN: St. Augustine's Press, 2008. Chesterton, Gilbert Keath, Heretics. London, UK: John Lane, 1905. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:11:08
December 09, 2021
Saruna par sērgu
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski un Agnesi Irbi par Covid-19 pandēmiju un tās ierobežošanas mēģinājumiem. Irbe salīdzina 19. un 20. gs. pieejas un izsaka brīdinājumu par piespiedu vakcinācijas prettiesiskumu, Lācis stāsta, kā apbrīnojis valstu mobilizāciju vīrusa agrīnajās dienās, bet tagad par to šaubās, savukārt Bičevskis norāda uz pirmspolitiskām solidaritātes formām, tiesību sasaisti ar zināšanām un pienākumiem, kā arī atgādina par cilvēka galīgumu.  Atsauces:  Kowalik M. Ethics of vaccine refusal. Journal of Medical Ethics. Published Online First: 26 February 2021. doi: 10.1136/medethics-2020-107026 ; https://jme.bmj.com/content/early/2021/10/20/medethics-2020-107026.abstract Diskusiju par piespiedu vakcinācijas tiesisko pamatotību prestižā franču pamattiesībām un pamatbrīvībām veltītā periodiskajā izdevumā skat.: Philippe Ségur, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid, ar atbildi: Caroline Lantero, David Braunstein, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid - 2", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid-2/ Izvilkumi no ASV Piektās apgabaltiesas sprieduma pret OSHA (The Occupational Safety and Health Act, latviski: Darba drošības un veselības aizsardzības likums), kas apstādināja federālās valdības izdoto obligātās vakcinācijas rīkojumu: https://brownstone.org/articles/excerpts-from-the-5th-circuit-court-judgement-against-osha/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:10:46
November 22, 2021
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu?
Pirmajā sarunu sērijā par dabīgā likuma neizprotamību pēcapgaismības pasaulē Agnese Irbe skaidro pašu iedabas konceptu, uzstāj, ka runa ir nevis par īstu neizpratni, bet par intelektuālo negodprātību, jo nevar izkļūt ne no cilvēka iedabas nojēguma, ne arī no cilvēkbūšanā implicītajām morāles normām, savukārt Krišjānis Lācis sliecas uzskatīt, ka modernā cilvēka amnēzija un neizglītotība būtiski apgrūtina dabīgā likuma uztveri, lai gan pat notrulinātākās sirdsapziņas pārmetumi ir spēcīga liecība, ka dabu tikt viegli nevar izmest aiz borta.  Literatūra: Ronald M. Dworkin, Taking Rights Seriously, Cambridge: Harvard University Press, 1977  John Finnis, Natural Law and Natural Rights, Oxford: Clarendon Press, 1980.  J. Budziszewski, Commentary on Thomas Aquinas's Treatise on Law, Cambridge University Press, 2014.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:03:58
November 09, 2021
Saruna par Martina Heidegera Malkasceļiem
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par konservatīvismam derīgām pamācībām no Martina Heidegera rakstu krājuma "Malkasceļi". Vispirms Heidegers pats tematizēts kā moderni antimoderna figūra, tad izcelta Heidegera mākslas filozofija, kas caur skaistām lietām un darinājumiem māca uztvert realitātes patiesību, tālāk abi iztirzā jaunlaiku matematizētās dabaszinātnes kritiku, kas visu pasauli padara par ainu un priekšstatu spēli, lai noslēgumā pievērstos Nīčes pasludinātajam metafizikas galam un visu vērtību pārvērtēšanas bīstamībai un ieguvumiem.  Literatūra: Heidegers, M. Malkasceļi, tulk. Kūlis R., Rīga: Intelekts, 1998.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:04:59
October 26, 2021
Saruna par būvmākslu
Arhitekte Zaiga Gaile sarunājas ar filozofiem Krišjāni Lāci un Valteru Zariņu par būvniecības mākslu, nama formas saistību ar cilvēka dvēseles veselību, arhitektūras nākotni un pakešu logiem kā civilizācijas postu. Saruna par labas būves balstīšanu samērā, kā arī apkārtējas vides, laikmeta un kosmosa kopsakarību uzliktajās robežās. Zaiga iestājas par atturību projektēt jaunas celtnes, Krišjānis iepazīstina ar britu valdības sastādīto labākai būvmākslai veltīto ziņojumu, pie kura savu roku pielicis arī Rodžers Skrūtons, bet Valters sniedz praktiskus ieskatus no namdara skatpunkta.  Atsauces:  Britu valdības 2020. gada ziņojums par labākas būvmākslas un pilsētplānošanas prakses nepieciešamību un vadlīnijām: https://www.createstreets.com/beauty-commission/ Sīriešu arhitekte Marva al Sabūni par to, kā slikta arhitektūra ietekmējusi Sīrijas pilsoņu karu: Al-Sabouni, Marwa. The Battle for Home: the vision of a young architect in Syria. Thames & Hudson, 2016. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:10:22
October 10, 2021
Saruna par integrālismu
Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci un juristu Juri Rudevski par integrālismu – publiskajā diskusijā no jauna izceltu vecu politisko mācību, kas, kritizējot liberālismam raksturīgo vienaldzību jautājumā par valstslietu saistību ar cilvēka augstāko labumu un mērķi, aicina laicīgo varu pakārtot garīgajai varai. Sarunā Juris Rudevskis izšķir divus modernā integrālisma novirzienus, izvēloties kritizēt Adriana Vermjūla (@vermeullarmine) pieeju, kas integrālisku politiku piedāvā pakāpeniski būvēt jaunlaiku centralizētās, leviatāniskās, “jakobīniskās” administratīvā valsts aparāta ietvaros. Krišjānis aizstāv Vermjūla pozīcijas pragmatismu un reālismu, bet Agnese slavē politiskās teorijas atdzimšanu 21. gs. liberālisma krīzes apstākļos. Saruna pievēršas kristīgu privātīpašnieku anklāvu dibināšanai, romiešu tiesību sistēmas erozijai Justiniāna likumu kodifikācijas laikā. Krišjānis atgādina tomistisko tēzi, ka netaisnīgi un pretdabiski likumi nemaz nav likumi, savukārt Juris noslēgumā aicina pievērst uzmanību Tolkīna politikas mācībai, kas atainota hobitu apdzīvotajā, mājīgajā Šīrā.  Atsauces: Integrālisma īso definīciju skat.: https://thejosias.com/2016/10/17/integralism-in-three-sentences/ Adriana Vermjūla integrālisma pieeju skat.: https://americanaffairsjournal.org/2018/02/integration-from-within/ A. Vermjūla piedāvāto konstitucionālās interpretācijas risinājumu skat.: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2020/03/common-good-constitutionalism/609037/ Skat. arī: Crean, Thomas, and Alan Fimister. "Integralism: A Manual of Political Philosophy," Editiones Scholasticae, 2020. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:07:42
September 28, 2021
Saruna par Benedikta izvēli
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Roda Drēera 2017. gada grāmatu "Benedikta izvēle". Grāmata joprojām raisa plašas diskusijas, vai kristiešiem nepieciešama "stratēģiska atkāpšanās" no arvien naidīgākas kultūras un Rietumu ideālu izšķīšanas, lai veidotu nelielas tikumu kopienas, kas sekotu agrīnā monasticisma ideāliem. Saruna par pašu sv. Benediktu un viņa rēgulu, praktiskiem alternatīvo kopienu veidošanas padomiem, Alisdēra Makintaira pravietojumu un par Benedikta izvēles nozīmi Latvijā, kur pāreja no dabīgajām tiesībām uz sociālo konstruktīvismu, atšķirībā no Rietumeiropas, vēl ir atvērts cīņas lauks.  Skat. Dreher, Rod. The Benedict option: A strategy for Christians in a post-Christian nation. Penguin, 2017.  Biežākie jautājumi par Benedikta izvēli: https://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:09:48
September 12, 2021
Saruna par grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi"?
Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci par Patrika Denīna grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi?", ko pamatoti uzskata par pēdējo gadu spilgtāko darbu politiskajā teorijā un krīzes laika zīmi. Saruna notiek arī tāpēc, ka grāmatu šobrīd tulko latviski un to izdos izdevniecība "Kodoka". Runātāji iztirzā grāmatas nesaudzību, liberālismu kā ideoloģiju, kas vienlīdz lielā mērā raksturo kā ASV demokrātus, tā arī republikāņus; liberālismu kā ideoloģiju, kas apēd pati sevi un lielākas indivīda brīvības sasniegšanai ir noārdījusi visus pastarpinošos sabiedriskos iedibinājumus, galu galā cilvēkus padarot nebrīvus. Irbe uzskata, ka no apgaismības politiskā mantojuma būs grūti atbrīvoties, savukārt Lācis apgalvo, ka, lai novērstu kļūdu, ir jāatgriežas punktā, kurā ceļi sazarojās.  Skat. Deneen, Patrick J. Why liberalism failed. Yale University Press, 2019.  Par topošo tulkojumu skat. https://www.kodoka.lv/gramatas/kapec-liberalisms-cieta-neveiksmi Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:17:04
August 22, 2021
Ģimenes nostiprināšanas likumprojekts: iebildumi un atbildes
Juriste Baiba Rudevska atbild uz Telos.lv lasītāju iesūtītajiem jautājumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanas likumprojektu un tā anotāciju. Sarunā skaidrojam, kāpēc Satversmes 110. panta precizējums ir nepieciešams, vai piedāvātā definīcija ievieš kaut ko jaunu, kā risināt nereģistrētās kopdzīves radītās praktiskās problēmas, kas ir vecāku tiesības un brīvības un - nobeigumā - kādas, pēc Rudevskas domām, būs ilgtermiņa negatīvās sekas tādu jēdzienu kā "ģimene", "vecāki", "māte" un "tēvs" atstāšanai brīvsolī un juridisko jēdzienu pakļaušanai subjektīvos izjutumos balstītām svārstībām un aptuvenībām. Anotācijas autore gaidāmo tautas nobalsošanu, par kuru uzsākta parakstu vākšana, nosauc par "tautas izdzīvošanas jautājumu".  Likumprojektu ar anotāciju skatīt šeit: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:16:15
August 08, 2021
Saruna par Rodžera Skrūtona konservatīvismu
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par gaidāmo Rodžera Skrūtona grāmatas "Kā būt konservatīvam?" tulkojumu no KODOKA. Saruna par pirmspolitisko pirmās personas daudzskaitli, galda manierēm kā kolektīvu, noklusētu zināšanu formu, sabiedrisko līgumu starp mirušajiem, dzīvajiem un vēl nedzimušajiem un par to, kā atjaunot biedrošanās ekosistēmu pēc tam, kad totālitārisms visu aizslaucījis un pakārtojis viena viena virsmērķa sasniegšanai. Noslēgumā Lācis vēlas kritizēt Skrūtonu par mērenību, bet viņu apbur Bičevska vārdi par svēto un skaisto vietu objektīvo starojumu.  Literatūra: Scruton, Roger, How to be a conservative, ‎Bloomsbury Continuum, 2014.  Skat.: https://www.kodoka.lv/gramatas/ka-but-konservativam  Skat. arī: https://veikals.kodoka.lv/veikals/item/rusanovs-un-partneri/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne/  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:10:38
July 22, 2021
Saruna par nākotni
Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas par nākotni - gan savām bažām par Rietumu polarizācijas un anklavizācijas tālāku attīstību, kas, kā brīdina Irbe un Bičevskis, var beigties "asiņu peļķē", gan par cilvēka šķietami neierobežoto iespēju robežām, gan dažiem bioētikas izaicinājumiem no zinātnes puses, kā arī noslēgumā dalās savās vīzijās par personīgo attīstību atvēlētajā dzīves laikā. Prof. Bičevskis, atsaucoties uz Melu Gibsonu, galu galā aicina nebaidīties.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:18:31
July 08, 2021
Saruna par ''Burvju kalnu''
Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe debatē par kādu nozīmīgu, jautājumos un vērojumos bagātu grāmatu  — Tomasa Manna romānu “Burvju kalns” (1924) – kas pandēmijas un Eiropas šībrīža pašapziņas trūkuma iespaidā ieguvusi jaunu aktualitāti. Saruna par Eiropas idejiskās vēstures apstākļiem laikā īsi pirms Pirmā pasaules kara, kāda Hamburgas jaunieša izaugsmi, erotiskajiem un intelektuālajiem kārdinājumiem, Davosas ciema apburtību Alpu kalnos, slimību un veselību, radikālismu un humānismu. Lācis iestājas par skaidru izšķiršanos, Irbe slavē Manna vēstījuma netveramību un Bičevskis iedziļinās paša autora nostādnēs un piedāvātajos risinājumos. Literatūra: Tomass Manns, Burvju kalns, 1.-2. sēj., Rīga: Liesma, 1976. Thomas Mann, Naturrecht und Humanität. Izd.: Thomas Mann, Aufsätze, Reden, Essays. Bd. 3. Berlin, 1986.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:13:54
June 20, 2021
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 2. daļa
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu, šoreiz pievēršoties "vērtību plurālismam", kuru Berlins uzskatīja par savu filozofisko sasniegumu un kurš ir viens no modernā liberālisma stūrakmeņiem. Saruna par to, kāpēc Berlina plurālisms nav nošķirams no relatīvisma, kāpēc vērtību hierarhijas ir neizbēgamas, kāpēc liberālisms nav neitrāls un kāpēc cilvēku mērķu dažādības konstatēšana, lai gan pati par sevi šaubīga, ir tikai domāšanas sākums, nevis galapunkts.  Literatūra:  Isaiah Berlin, "The pursuit of the ideal", in Isaiah Berlin, The Crooked Timber of Humanity, Princeton University Press, 2013, pp. 1-20.  Isaiah Berlin, "My intellectual path", The Power of Ideas, Princeton University Press, 2013, pp. 1-28. Fragmentu latviski skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/7  Isaiah Berlin, The hedgehog and the fox: An essay on Tolstoy's view of history, Princeton University Press, 2013. Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, Rīga: Sorosa fonds–Latvija, 2014.  Leo Strauss, “Relativism”, in Relativism and the Study of Man,  ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961.  Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political  Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. 
01:11:55
June 01, 2021
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 1. daļa
Sarunu sērijā par mūsdienu liberālismu publicējam pirmo sarunu par Rīgā dzimušā filozofa un esejista Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu. Tajā Lācis kritiski aplūko divu brīvību, pozitīvās un negatīvās, nošķīrumu, īpaši pievēršoties spaidiem, savukārt Irbe ievieš jaunu jēdzienu "epistēmiskais pakalns" un sarunas beigās skaidro, kāpēc viņa ir anti-Berlins.  Bibliogrāfija:  Isaiah Berlin, "Two Concepts of Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 166-217.  Isaiah Berlin, "Introduction to Five Essays on Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 3-54.  Isaiah Berlin, "Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 283.-287. Latviešu valodā skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/3 Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, tulk. Zane Rozenberga, Rīga: Sprīdītis, 2000.  Leo Strauss, "Relativism", in Relativism and the Study of Man, ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961. Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:06:28
May 18, 2021
Saruna par cilvēku un dabu. 2. daļa
Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par vides uztveres robežām. Šoreiz par globālo sasilšanu, pilsētas strīdu ar laukiem, dabas glābšanu kā modernitātes projektu, cilvēka radikālo atšķirību no citām dzīvām būtnēm, monoteismu un politeismu dabas aizsardzībā, kā arī to, kas praktiski izriet no tādām mistiski poētiskām atziņām, kā "māsa saule, brālis vējš".  Kristiešu, specifiski Romas katoļu vides aizsardzības ētikas piemēru skat. Pāvests Francisks, Enciklika Laudato Si', Rīga: Vox Ecclesiae, 2016. Par pilsētu risinājumu ielaušanos laukos skat. Klose, Hans. Fünfzig Jahre  Staatlicher Naturschutz: ein Rückblick auf den Weg der deutschen  Naturschutzbewegung; Staatliche Stelle für Naturdenkmalpflege, Reichsstelle für Naturschutz, Bundesanstalt für Naturschutz und  Landschaftspflege, Gießen: Brühlscher Verlag, 1957. Ierakstīts studijā "Ambona". ___________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
01:20:04
May 06, 2021
Saruna par grāmatu “Kas ir laulība?"
Šonedēļ grāmatveikalā “Jānis Roze” sāks tirgot KODOKA izdoto Šerīfa Gērgisa, Raiana T. Andersona un Roberta P. Džordža grāmatas “Kas ir laulība? Vīrieša un sievietes savienības aizstāvība” tulkojumu, kas, netipiski Latvijai, izdots, pateicoties pūļfinansējumam. Šajā aplādē Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi vispirms par tulkojuma tapšanas ieceri, grāmatas uzbūvi, galvenajiem  argumentiem, izceļot laulības revizionisma iespējamos kaitējumus un valsts lomu (1.-43. minūte), savukārt sarunas otrajā daļā (43.-80. minūte) abi iztirzā grāmatas filozofiskākos aspektus – autoru uzsvaru uz laulību kā visaptverošu savienību un izvairīšanos no t.s. “perversās funkcijas” argumenta.  Grāmata nopērkama: https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/citas-nozares/kas-ir-lauliba-viriesa-un-sievietes-savienibas-aizstaviba.html  Edvardu Fēzeru par "perversi jeb sagrozīti" lietotās funkcijas argumentu skat. Feser, E., 2015. In defense of the perverted faculty argument. Neo-scholastic essays, pp.378-415.  Ierakstīts studijā "Ambona".  __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.     
01:20:34
April 28, 2021
Saruna par cilvēku un dabu. 1. daļa
Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par dabas aizsardzību, mēģinot uztaustīt sociāli konservatīvu atbildi bieži piesauktajai šodienas krīzei. Saruna par apokaliptismu, globālismu, lokālismu, cilvēka uztveres un rūpju loka mērogu, kristīgajām ķecerībām un citām lielām idejām. Prof. Bičevskis visiem piekodina nemest atkritumus Strenču mežā.  Apokaliptiska vides iznīcības diagnoze no 1913. g., skat. Klages, Ludwig. Mensch und Erde. Diederichs, 1929. Oriģinālā lasīt: https://www.detopia.de/1910/1913-Klages-Ludwig-Mensch-und-Erde-Grusswort-an-den-Freideutschen-Jugendtag.pdf ; angļu tulkojumā: http://www.revilo-oliver.com/Writers/Klages/Man_and_Earth.html Konservatīvu pieeju vides aizsardzībai skat. Scruton, Roger. Green philosophy: How to think seriously about the planet. Atlantic Books Ltd, 2014. Ierakstīts studijā "Ambona".  __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
58:31
April 10, 2021
Saruna par runas brīvību II daļa
Otrā Telos aplāde par runas brīvību, kurā Agnese Irbe grib dot vārdu visiem, bet ne visās vietās, Raivis Bičevskis uzsver dažādas brīvības un runas pretrunas, savukārt Krišjānis Lācis aicina izslēgt mikrofonu pelagiāņiem un donatistiem.  Sv. Augustīnu par runas brīvības ierobežojumiem skat. Augustinus, Epistulae, 93, 16-17 et 185, 11. Ierakstīts studijā "Ambona".   __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
55:24
March 17, 2021
Saruna par runas brīvību. I daļa.
Pirmajā TELOS sarunu aplādē par runas brīvības jēdzienu un nozīmi sarunājas Krišjānis Lācis, Agnese Irbe un Raivis Bičevskis. Sarunā viņi apskata dažādus konkrētus runas brīvības ierobežošanas un tiesas prāvas gadījumus Francijā, Vācijā un citās liberāli demokrātiskās valstīs. Viņi analizē izteiksmes brīvības saistību ar valstisko kopienu un pašā pirmējā analīzē ar cilvēka būtību, mēģinot atbildēt uz pašu galveno: kas īsti ir runas brīvība? Šī ir pirmā saruna garākā sērijā.  Par runas brīvības teoriju sk. Thomas Scanlon, "A Theory of Freedom of Expression", Philosophy & Public Affairs, Vol. 1, No. 2 (Winter, 1972), pp. 204-226. Ierakstīts studijā "Ambona".  __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
01:07:20
February 27, 2021
Kas ir telos.lv aplāde?
TELOS ir tīmekļa portāls, kuru 2021. gadā izveidoja filozofu biedrība Peripatos. Tas ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. TELOS sengrieķu valodā nozīmē ‘mērķi’, ‘piepildījumu’ vai ‘pilnīgojumu’ un tādējādi ilustrē arī šīs “Sarunu” aplādes pamata uzdevumu – izprast aizvien labāk, redzēt aizvien skaidrāk, izteikties aizvien precīzāk. Šajās “Sarunu” aplādēs mēs izzināsim visu esošo, veiksim būtiskus jēdzienu nošķīrumus, atdalīsim patiesību no maldiem un mēģināsim atjaunot Rietumu civilizāciju. Aplādē būs arī negaidīti viesi un dažādi pārsteigumi.   Ierakstīts studijā "Ambona". 
02:06
February 26, 2021