Skip to main content
TELOS sarunas

TELOS sarunas

By TELOS.LV

TELOS ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Šajā “Sarunu” aplādē mēs pētīsim dažādus jautājumus, izšķirsim un definēsim svarīgus jēdzienus, mēģināsim atdalīt patiesus spriedumus no maldiem un atgādināsim par Rietumu intelektuālo mantojumu.

telos.lv
Saziņai: redakcija@telos.lv
Where to listen
Google Podcasts Logo

Google Podcasts

Pocket Casts Logo

Pocket Casts

RadioPublic Logo

RadioPublic

Spotify Logo

Spotify

Saruna par "Pūļa neprātu"
Saruna par "Pūļa neprātu"
Krišjānis Lācis sarunājas ar Jāzepu Baško un Agnesi Irbi par izdevniecības KODOKA pagājuša gada decembrī izdoto britu publicista Daglasa Marija 2019. g. grāmatu "Pūļa neprāts". Baško grāmatu izceļ kā īso ievadkursu aktuālo kultūrkaru tematikā, bet Irbe norāda uz sociālo tīklu milzīgo ietekmi un Marija analītisko racionālismu kā darba caurviju tēmām, savukārt Lācis novērtē Marija atzinumu, ka postmodernās spēles un šaubu laikmets līdz ar sociālā taisnīguma un atjēdzības cīņām ir noslēdzies. Turpinājumā Baško pretstata kristietību un intersekcionālismu kā divas nesavietojamas reliģijas, un Irbe aicina nejaukt klasisko marksismu ar vēlīno liberālismu. Baško piedāvā materiālistiski ekonomisku intersekcionālo aktīvistu darbības lasījumu, savukārt Lācis uzrāda programmatūras kundzību pār aparatūru kā grāmatas galveno filozofisko tēmu. Tālāk Irbe novērtē Marija pārliecinoši veikto gejisma dekonstrukciju, savukārt Baško apskata intersekcionālisma pretrunas starp indivīdu un grupu identitāti, kā arī satraucas, ka Silikona ielejas algoritmi kaitē kopīgajam labumam. Irbe šaubās par atjēdzīgo aktīvistu reālo skaitlisko ietekmi, Baško bažījas par pieaugošo tieksmi klusēt milzīgas skaļi izteiktas muļķības priekšā, bet Lācis atgādina, ka fanātiski pārliecināti mazākumi nosaka vēstures gaitu. Irbe kā bīstamu pieaugošā neprāta cēloni nosauc Rietumu atslēgas institūciju nepārliecinātību par sevi, bet Baško brīdina no toksiskā sentimentālisma un vēlas atgriezties pie racionāliem publiskās diskusijas kritērijiem. Noslēgumā Irbe slavē Mariju kā konservatīvo pilsoniskā aktīvisma paraugu un Baško aicina apjaust piedošanas nozīmi interneta strīdu laikmetā.  Literatūra:  Marijs, Daglass. Pūļa neprāts: dzimums, rase, identitāte. Tulk. Karīna Tillberga. Rīga: Kodoka, 2022.  Fragmentus no grāmatas var izlasīt: https://telos.lv/jaunas-gejisma-dogmas/ un https://telos.lv/kada-jauna-cilveka-stasts/ Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:04:11
February 01, 2023
Saruna par Kutzē romānu "Negods". 1. daļa
Saruna par Kutzē romānu "Negods". 1. daļa
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par dienvidāfrikāņu izcelsmes austrāļu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (dz. 1940. g.) godalgoto romānu "Negods" (Disgrace, 1999). Romāns apskata kāda no universitātes pasniedzēja amata atstādināta un seksuālā vardarbībā apsūdzēta romantikas laikmeta literatūras pētnieka gaitas un dramatiskas atziņas pēcaparteīda Dienvidāfrikas laukos. Sarunas pirmajā daļā iztirzāts romāna kultūrvēsturiskais konteksts, kas ļauj sarunas otrajā daļā vairāk pievērsties paša romāna saturam un tematikai. Pēc ieskata paša Kutzē radošajā darbībā un nostādnēs Rudevskis piedāvā īso kursu Dienvidāfrikas vēsturē, skaidro lielāko etnisko grupu sarežģīto mijiedarbību, kādreizējo un pašreizējo sociālo statusu, kas nav reducējams līdz "baltie pret melnajiem" vai "iedzimtie pret atnācējiem" pretstāvei, izklāsta aparteīda būtību un "bantustānu" fenomenu, kā arī norāda uz daudzajām aparteīda amorālajām iezīmēm un izceļ jaunās pēcaparteīda Dienvidāfrikas veidotāju nepamatoto naivumu un optimismu, kas noveda pie Kutzē romānā aprakstītās situācijas.  Literatūra:  J. M. Coetzee, Disgrace, Penguin Books, 2005.  Kutzē, Džons Maksvels, Negods, tulk. Amanda Aizpuriete, Rīga: Izdevniecība AGB, 2003.  Skat. arī: https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320493-dienvidafrikas-asinaina-simfonija https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/321043-nepamanitie-mocekli-dienvidafrikas-baltie-fermeri Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:02:14
January 04, 2023
Telos ziedošanas kampaņa
Telos ziedošanas kampaņa
https://telos.lv/ziedot/
02:08
December 14, 2022
Saruna par Telos
Saruna par Telos
Atzīmējot divu gadu jubileju kopš dibināta biedrība "Peripatos", kura izveidoja un uztur portālu Telos, par sākotnējām iecerēm, sasniegto un nākotnes plāniem sarunājas Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe. Bičevskis apraksta portāla darbu kā darbu ar "lietām, kuras vērts saglabāt" un apliecina, ka Telos lasa daudzi, taču izvairās par to runāt. Kā nākamā gada tēmas redakcija piesaka zemās dzimstības problēmas izpēti, vairāk letonistikas, kā arī sarunas ar citu zemju konservatīvajiem domātājiem. Irbe uzsver, ka Telos ir nacionāli, sociāli un kristīgi konservatīvs, taču jēdzienu "konservatīvisms" jāpiepilda ar konkrētu saturu. Bičevskis uzsver modernā konservatīvisma saknes reakcijā uz Apgaismības un Franču revolūcijas izaicinājumu. Lācis norāda, ka ASV konservatīvie no parasta sašutuma pievērsušies pretuzbrukumam un konkrētu, praktisku jautājumu risināšanai. Sarunbiedri apskata latviešu vairākuma sociālo konservatīvismu, kas, viņuprāt, ir neiesakņots, nepārdomāts un tāpēc slikti iztur spiedienu. Bičevskis apraksta latviešu piesardzīgo, "strukturālo" konservatīvismu, kuru ir nepieciešams savienot ar Rietumu konservatīvo domu, nejaucot ar padomju “konservatīvismu”.   Sarunas otrajā daļā tiek sniegtas atbildes uz redakcijai iesūtītajiem jautājumiem, kas ietver gan apmeklējuma statistiku, liberālā svārsta pavēršanos pretējā virzienā, slavinājumu un tulkojumu lomu, konservatīvajiem kā “krievu aģentiem”, gaidāmajām grāmatām un lūgšanām.  Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:15:06
December 14, 2022
Saruna par islāmu un Rietumiem
Saruna par islāmu un Rietumiem
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par Rietumu un islāma mijiedarbību, reaģējot uz neseno uzbrukumu indiešu izcelsmes britu rakstniekam Salmanam Rušdi, kurš jau vairāk kā 30 gadus spiests slēpties sava romāna “Sātaniskās vārsmas” dēļ. Sarunas iesākumā Lācis un Zvaigzne raksturo, kas īsti ir islāms un mēģina noskaidrot, vai islāms ir atsevišķa patstāvīga reliģija vai tikai atvasināta sekta. Irbe konstatē, ka Rietumu attieksme pret islāmu dažādos laikos ir bijuši atšķirīga, Lācis apgalvo, ka Romas katoļu Baznīca pēdējā pusgadsimta laikā kļuvusi labvēlīgāka pret islāmu vienotas frontes pret sekulārismu dēļ, savukārt Zvaigzne iezīmē garo mijiedarbības vēsturi, sākot ar ātro islāma ekspansiju, antīkā mantojuma apgūšanu līdz Krusta kariem un osmaņu impērijai, piekrītot Normana Deivisa tēzei, ka islāma un kristietības sadursme telpiski un idejiski ir definējusi Eiropas un eiropeiskuma robežas kā tādas. Raksturojot mūsdienu situāciju, Lācis un Zvaigzne pie pastiprinātas islāma nesenās klātbūtnes Eiropā vaino vecās Eiropas koloniālās impērijas. Irbe noraida islamofobiju kā jēdzienu, bet Lācis problēmu redz radikālajā sekulārismā, kurš nav savietojams ne tikai ar islāmu, bet arī tradicionālo kristietību. Zvaigzne izdala trīs valdošos skatījumus uz reliģiju – liberālo, kreiso un reliģiozo – un Irbe brīnās par šķietami neiespējamo kreiso un islāma sadarbību cīņā pret Rietumu mantojumu. Meklējot risinājumus, Lācis piedāvā atteikties no konstitucionālās neitralitātes reliģijas jautājumos, Zvaigzne aicina domāt par sarkanajām līnijām un dziļāk izprast reliģiozitāti kā veselumā nodzīvotu dzīvi, savukārt Irbe iezīmē atšķirību starp zaimošanu kristietību un islāmā, kur starp abiem atšķiras gan izpratne par svētākajām lietām, gan par cilvēka grēcīgo, nepilnīgo dabu.  Literatūra:  Salmans Rušdi, Sātaniskās vārsmas, tulk. Ingūna Beķere, Rīga: Atēna, 2009.  Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:15:58
November 29, 2022
Saruna par Išiguro romānu "Nekad neatlaid mani"
Saruna par Išiguro romānu "Nekad neatlaid mani"
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par japāņu izcelsmes britu rakstnieka, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Kadzuo Išiguro distopisko romānu "Nekad neatlaid mani", kas stāsta par alternatīvo jaunlaiku Lielbritāniju, kurā viena cilvēku grupa tiek klonēta un audzināta ar mērķi “donēt” orgānus “normālajiem cilvēkiem”. Irbe raksturo grāmatas klasisko stilu, tajā tēloto modernās medicīnas utilitāro loģiku, kas nodarbojas ar profesionālu aprūpi uz veselu cilvēku sakropļošanas rēķina, un norāda, ka pat grāmatas recenzenti ļāvās Išiguro atspoguļotās jaunrunas spēkam un romāna apskatos neviļus lietoja klonu domāšanas kategorijas. Lācis savukārt izceļ grāmatā teicami tēloto prāta nebeidzamā pašapmāna potenciālu, kā arī britu Apgaismības mantojumu ar Lielbritānijai īpaši raksturīgo tradicionālā un modernā saspēli, kas klonu speciālajā izglītībā Rietumu kanonu pārtulko emancipācijas un individuālisma kategorijās. Lai gan Lācis romānam pārmet morālās izejas trūkumu, Irbe uzsver, ka pat ļoti izkropļotās sabiedrībās morālās apziņas dzirksts neizzūd.  Literatūra: Kazuo Ishiguro, Never Let Me Go, London: Faber&Faber, 2005.  Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:13:31
November 08, 2022
Saruna par augļošanu
Saruna par augļošanu
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis debatē ar Juri Rudevski par augļošanu jeb netaisnu augļu (procentu) ņemšanu no naudas aizņēmēja un šīs prakses morālo pieļaujamību. Rudevskis nošķir žēlsirdību un taisnīgumu, uzrāda Bībeles nekonsevenci šajā jautājumā, un mēģina pierādīt, ka augļošanas aizlieguma tradicionālais filozofiskais pamatojums balstās nepilnīgā ekonomiskajā teorijā, jo antīkie nepazina laika preferences faktoru, nesaprata, ka nauda var būt auglīga un jauca lietu ontoloģisko un ekonomisko vērtību. Savukārt Irbe izklāsta plašāku augļošanas aizlieguma pamatojumu antīkajā un pirmskristīgajā filozofijā, atgādinot, ka 2008. gada ekonomiskā krīze balstījās dzīvošanā uz reāli nepastāvošas jeb aizņemtas bagātības pamata, kā arī mēģinot iedziļināties iemeslos, kāpēc J*hve kopienas saliedētības un solidaritātes vārdā aizliedza augļošanu. Lācis uzsver Akvīnas Toma piemēru, ka augļotājs pārdod vīnu un vīna dzeršanu kā divas atsevišķas lietas, atgādina, ka laiku nevar pārdot, tāpēc Lācim sirdsapziņa un taisnīguma izjūta nekādos apstākļos neļautu aizdot naudu uz procentiem. Saruna pievēršas pļaujmašīnu, pildspalvu un mēslu objektīvajai vērtībai vai tās trūkumam, noslēdzot ar Lāča domu, ka augļošana rada tādu sabiedrību, kura savaldībai, pacietībai un krāšanai nav liela loma, savukārt Rudevskis aicina iztēloties sabiedrību, kurā bez aizņēmumiem vairs nevarētu atļauties izglītību, mājokli un citus civilizācijas labumus.  Literatūra:  Juris Rudevskis, "Laika preferences faktors ekonomikā, politikā un personības izaugsmē", Telos: https://telos.lv/laika-preferences-faktors,  Pāvests XVI, Vix Pervenit: https://www.papalencyclicals.net/ben14/b14vixpe.htm,  Aristotels, Valstslietu pamati: https://telos.lv/valstslietu-pamati.  Kāda mūsdienu uzņēmēja un investora skaidrojums, kas ir augļošana un kāpēc senais aizliegums, viņaprāt, ir pamatots: https://www.amazon.com/Usury-Frequently-Asked-Questions-Zippy/dp/1544688873/ref=sr_1_1?keywords=zippy+usury&qid=1664301151&sr=8-1   Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:08:58
September 27, 2022
Saruna par austriešu ekonomikas skolu
Saruna par austriešu ekonomikas skolu
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par austriešu ekonomisko skolu un tradīciju. Rudevskis skaidro atšķirību starp ekonomiku kā zinātni un ekonomikas politiku, savukārt Lācis apšauba moderno nošķīrumu starp esamību un jābūtību. Rudevskis raksturo austriešu skolas metodoloģiju – cilvēka paredzamo un pētāmo rīcību, izmantojot pasaules ierobežotos resursus savu mērķu sasniegšanā, ko nosaka rīcības aksioma, ierobežotu resursu aksioma un labākās alternatīvas aksioma. Irbe jautā par amerikāņu libertāriešu attiecībām ar austriešu skolu, uz ko Rudevskis norāda, ka lielākā daļa austriešu sekotāju ir konservatīvie vai klasiskie liberāļi, kā arī noliedz “neoliberālismu” kā jēgpilnu apzīmējumu. Tā kā Lācis šaubās, vai ekonomikas likumi un politika ir tiešām tik viegli nošķirami, Rudevskis uzsver, ka valsti nevar vadīt kā uzņēmumu un ka skolas dibinātāji noraidīja homo oeconomicus tēlu un uz peļņu skatījās ne tikai kā uz materiālu guvumu. Noslēgumā Rudevskis jautā, cik lielā mērā Romas katoļu pāvestu sociālā un ekonomiskā mācība ir doktrināli saistoša.  Literatūra:  Frederiks Bastiā. Redzamais un neredzamais (eseja, 1850) (Frédéric Bastiat. That Which is Seen, and That Which is Not Seen). Pilns tulkojums angļu valodā: https://fee.org/resources/that-which-is-seen-and-that-which-is-not-seen  Henrijs Hezlits. Ekonomika vienā mācību stundā (1946) (Henry Hazlitt. Economics in One Lesson) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://fee.org/resources/economics-in-one-lesson/  Leonards Rīds. Es, zīmulis (eseja, 1958) (Leonard E. Read. I, Pencil). Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://fee.org/resources/i-pencil/  Tomass E. Vudss, jaunākais. Baznīca un tirgus: brīvas ekonomikas aizstāvība no katoliskā viedokļa (2015, otrais labotais izdevums) (Thomas E. Woods, Jr. The Church and the Market: A Catholic Defense of the Free Economy. Revised edition. Lexington Books, 2015, 274 pages).  Šons Ritenauers. Lasot Mīzesu (2016) (Shawn Ritenour. The Mises Reader) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://mises.org/library/mises-reader  Pērs Bīlunds. Kā domāt par ekonomiku: ābece (2022) (Per Bylund. How to Think About the Economy: a Primer) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://mises.org/library/how-think-about-economy-primer  Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:04:48
September 14, 2022
Saruna par labklājības sabiedrību
Saruna par labklājības sabiedrību
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par labklājības valsts ēnas pusēm, kā skatījuma prizmu lasot vācu sociologa, Frankfurtes sociālo pētījumu institūta pašreizējā vadītāja Stefana Lēseniha 2016. gadā izdoto grāmatu "Eksternalizācijas sabiedrība" un filozofa Gernota Bēmes 2021. gada darbu "Par nemieru labklājībā". Saruna par to, ka pat sociālās valsts sagādāta komforta milzīgās izmaksas galu galā tiek uzveltas uz citu pleciem, piemēram, upurējot Grieķijas ekonomiku uz Vācijas valūtas stabilitātes altāra, vai sociālo darbu padarot par lētā darbaspēka ekspluatācijas vietu; ka pieaugot labklājības nodrošinātības paredzamībai, sabiedrībā vairojas nemiers, jo atpūta tiek padarīta par performanci; kā arī cilvēka laimei nepieciešamo risku, spontanitāti un paļāvību. Literatūra:  Stephan Lessenich. Neben uns die Sintflut. Die Externalisierungsgesellschaft und ihr Preis. Hanser: Berlin, 2016. Gernot Böhme, Rebecca Böhme. Über das Unbehagen im Wohlstand. Suhrkamp: Berlin, 2021.  Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:08:19
September 01, 2022
Saruna par Velbeka "Serotonīnu"
Saruna par Velbeka "Serotonīnu"
Uz pieaugošā Eiropas lauksaimnieku protestu fona Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Mišela Velbeka romānu "Serotonīns" - grāmatu, kurā trāpīgi kritizēta Eiropas Savienības industrializētās lauksaimniecības politika un pravietota "dzelteno vestu" kustība. Lācis uzsver divu, viņaprāt, galveno grāmatas tēmu - mīlestības un lauksaimniecības - dziļo saistību, jo bez savstarpēji uzupurējošās mīlestības saitēm nav iespējama stipra laulība kā ģimenes lauksaimniecības pamats, savukārt Irbe salīdzina romāna vēstījumu ar Andreja Zvjaginceva filmu "Leviatāns", kurā arī tiek meklēts vispārējās puves cēlonis. Sarunas nobeigumā abi pievēršas konservatīvo vērtību paradoksam: lai nodrošinātu nacionālās tautsaimniecības aizsardzību, nepieciešama masīva valsts iejaukšanās saimnieciskajā dzīvē, kas galu galā nozīmē arī iejaukšanos privātajā dzīvē - un galu galā nav savietojama ar konservatīvo uzsvaru uz pašpietiekamību. Literatūra: Mišels Velbeks, Serotonīns, no franču valodas tulkojis Dens Dimiņš, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022.  Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
57:06
July 17, 2022
Saruna par nacionālismu
Saruna par nacionālismu
Telos.lv sarunājas ar LU filozofijas docenti Aiju Priedīti-Kleinhofu par politiskās nācijas saistību ar etnicitāti un dažādām nacionālisma teorijām. Lācis jautā, kāpēc politisko nāciju vērtē pozitīvi, bet etnisko nacionālismu nosoda, uz ko Priedīte-Kleinhofa atbild ar Entonija Smita tēzi: "Katrā nacionālismā ir gan pilsoniskais, gan etniskais elements.” Irbe savukārt skaidro etnicitāti kā esenciālu kategoriju, no kuras izriet gan tautu politiskās pašnoteikšanās tiesības, gan ius sanguinis, kā arī iemeslus, kāpēc etniskais esenciālisms mūsdienās ir tik nepieņemams. Lācis jautā, cik patiesa ir modernistu tēze, ka tautība ir salīdzinoši nesens konstrukts, kam Priedīte-Kleinhofa pretstata etnosimbolismu, ilgā laika teoriju un atziņu, ka sabiedrības elite var darboties tikai tautas kultūras kontekstā, kas neļauj pārcirst nācijas vēsturisko nabassaiti ar etnosu. Sarunas otrajā daļā Priedīte-Kleinhofa pievēršas Satversmes formulējumiem, demogrāfiskajai politikai un multikulturālismam, bet noslēgumā visi mēģina saprast, kas ir "dažādu tautību latvieši". Literatūra:  Smith, Anthony D., and Anthony Smith. Nationalism and modernism. Routledge, 2013. Hroch, Miroslav. Social preconditions of national revival in Europe: a comparative analysis of the social composition of patriotic groups among the smaller European nations. Columbia University Press, 2000. Kymlicka, Will. Multicultural citizenship: A liberal theory of minority rights. Clarendon Press, 1995. Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:06:32
June 19, 2022
Saruna par tautsaimniecību. 2 daļa
Saruna par tautsaimniecību. 2 daļa
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas par 20. gs. vadošajām sociālantropoloģiskajām teorijām, kas veidoja priekšstatu par ekonomiku pirmsindustriālajā laikmetā. Kā piemēru izvēloties seno Atēnu tautsaimniecību, Irbe uzsver Karla Polaņji un Mozesa Finlija "primitīvās ekonomikas" vīzijas nesakritību ar vēsturiskajiem datiem, uzsverot, ka Atēnas līdzinājās mūsdienu Londonai, nevis Papua Jaungvinejai, savukārt Lācis aizstāv Polaņji priekšstatu par modernitāti kā lielo lūzuma punktu, kas saimniecisko aprēķinu atdalījusi no morāles. Abi apskata arī paražu, reliģijas, goda un kauna, kā arī luksusa preču un ērtību nošķīrumu, sarunas nobeigumā kritizējot Kārli Marksu un mūsdienu filozofus. Literatūra:  Karl Polanyi, Origins of our Time. The Great Transformation, New York: Farrar and Rhinehart, 1944.  Moses Finley, The Ancient Economy, Berkeley and Los Angeles: University of California Press, 1973.  Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:00:17
May 26, 2022
Saruna par Satversmes 99. pantu
Saruna par Satversmes 99. pantu
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar valststiesību ekspertu prof. Dr. iur. Ringoldu Balodi par Satversmes 99. pantu, kurā pasludināta reliģijas brīvība un valsts un baznīcas šķirtība. Balodis stāsta par šī panta pieņemšanas vēsturi atjaunotajā Latvijā, tā nepieņemšanu Satversmes sapulces laikos, šī panta anahronisko raksturu, atšķirībām starp to, kas rakstīts likumā un kā notiek praksē, kā arī norāda uz baznīcu krišanu valsts struktūru slazdā. Lācis vaicā, vai likuma skatījumā baznīca ir uzskatāma par parastu nevalstisko organizāciju, savukārt Irbe atgādina, ka kristieši arī ir daļa no Satversmē noteiktās Latvijas tautas kā suverēna. Literatūra:  Ringolds Balodis, 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Sag. autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. 319.-343. lpp. Skat. http://blogi.lu.lv/tzpi/files/2016/07/99_PANTS.pdf Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".
01:08:38
April 28, 2022
Saruna par kristīgo apoloģētiku
Saruna par kristīgo apoloģētiku
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Baltijas Reformātu teoloģijas semināra direktoru Arti Celmiņu par pievēršanos kristietībai un apoloģētikas stratēģijām. Artis uzsver Augustīna atklāšanu filozofijas fakultātē un LU Teoloģijas fakultātes sekulārisma programmu, kritizē ticības psiholoģizēšanu un stāsta par presupozicionālo apoloģētiku, kas atsedz neitralitātes neiespējamību, cilvēktiesību humānisma nesakarīgumu un paaugstināšanos pār Dievu. Krišjānis ar Arti jautājumā par cilvēku dumpošanos aizstāv voluntārismu, bet Agnese pārstāv kognitīvismu, bet noslēgumā visi piekrīt krustam un grēksūdzei kā spēcīgākajiem apoloģētikas instrumentiem.  Atsauces:  "Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties." (Rom. 1:18-20).  Augustīns, Atzīšanās, tulk. Laura Hansone, Rīga: Liepnieks&Rītups, 2008.  Cornelius van Til, The Defense of the Faith, Philadelphia: The Presbyterian and Reformed Publishing Company, 1955.  Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona". 
01:10:57
April 07, 2022
Saruna par karu
Saruna par karu
Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par Krievijas iebrukuma Ukrainā saasinātajiem jautājumiem, kurus parasti aizsedz miera laiku "optiskā ilūzija". Bičevskis stāsta par Ernstu Jingeru un Krieviju kā modernitātes eksperimentu, Agnese skaidro kristīgo taisnīga kara teoriju un amerikāņu neoreālisma ģeopolitiķu skarbumu, bet Krišjānis pievēršas Putina atbalstītājiem Eiropā un krievu dziļā garīguma mītam. Noslēgumā iztirzāta latviešu inteliģences iesovjetizācija, iekrievotība un iekreisotība, kas liek mudināt uz piketiem Daugavpilī un Valkā.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:08:02
March 20, 2022
Saruna par ģimeni
Saruna par ģimeni
Agnese Irbe sarunājas ar organizācijas "Asociācija Ģimene" valdes locekļiem sociālo darbinieci Elīnu Kārklu un juristu Kasparu Herbstu par biedrības pirmsākumiem pirms 14 gadiem, idejisko platformu ar četriem neatdalāmiem jēdzieniem, sociālo liberālismu kā sistēmu, kas nedarbojas ne tikai teorijā, bet arī praksē, pozīciju un opozīciju, tiesvedību ar Sabiedrības Integrācijas fondu un ģimenes jēdziena šībrīža apdraudējumu.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
52:07
March 07, 2022
Saruna par tautsaimniecības pamatiem I
Saruna par tautsaimniecības pamatiem I
Pirmajā sarunā par tautsaimniecības jeb ekonomikas pamatiem Agnese Irbe un Krišjānis Lācis definē dažus kodola jēdzienus, skaidro, kāpēc tautsaimniecība ir humanitāra, nevis eksakta zinātne, apraksta privātīpašuma nojēgumu un pamatojumu dabīgo tiesību teorijā, uzsver saimnieciskās darbības pamata vienību - ģimeni jeb saimi un apskata apmaiņas darījumu pirmsmorālo būtību. Irbe uzsver darījumu objektīvo loģiku, bet Lācis satraucas par krāpšanos un uzcenojumiem.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:12:22
February 22, 2022
Saruna par labu mūziku
Saruna par labu mūziku
Krišjānis Lācis sarunājas ar Vestardu Šimku par labu mūziku - jautājot, vai mūzika var glābt Latviju. Saruna caur apkārt valdošās nesaskaņas cēloņiem ved pie ideoloģijas ietekmes uz mākslu, meistarības kā labi paveikta darba lomu, Rietumu mūzikai raksturīgo spēcīgo konteksta un iederības izjūtu, kā arī tradicionālā un modernā saspēli Skrūtona, Adorno, Skrjabina un Šēnberga darbos un mūzikas iespējām aizsniegt transcendento.  Literatūra:  Scruton, Roger. Music as an Art. Bloomsbury Publishing, 2018.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:00:00
February 10, 2022
Saruna par Vecāko Eddu
Saruna par Vecāko Eddu
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Ulža Bērziņa tulkoto senskandināvu mītisko un varoņu dziesmu krājumu, ko pazīst kā Poētisko vai Vecāko Eddu. Eda vienotā kodeksā apkopota 13. gs., bet tās dziesmas iestiepjas 9.-12. vai pat daudz tālākā senatnē. Saruna par mītisko pasaules pieredzi iepretim zinātniski metafiziskajai ainai, dabas elementālo juteklību, valodas maģiju, nedaudz par vikingu ieražām un dievu nāves fatālismu, kā arī par nekad nebeidzamo mītiskā laika tagadni.  Literatūra: Eddas dziesmas, tulk. U. Bērziņš. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2015.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:01:24
January 23, 2022
Saruna par cenzūru
Saruna par cenzūru
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Ventu Zvaigzni par un pret cenzūras iespējamību. Zvaigzne sniedz nelielu vēsturisku ieskatu par cenzūras kritēriju patvaļu Latvijā un iestājas par cenzūras mazināšanu izglītības un akadēmiskajā vidē, kas ļautu patiesībai izkristalizēties diskusijas ceļā, Lācis vēlreiz raizējas par to, kā ar cenzūras palīdzību nosargāt Alūksnes principus pret Rīgas principiem, un norāda, ka sabiedrības dalījums pilngadīgajos un nepilngadīgajos jau ir piekāpšanās liberālismam, savukārt Irbe atgādina, ka likumi nevar institucionalizēt bezgalīgo diskusiju un ka tiem neizbēgami nāksies izšķirties par vienu patiesību. Atsauces:  Diskusiju par cenzūru liberālisma ietvaros skat. https://plato.stanford.edu/entries/pornography-censorship/ https://telos.lv/ungarijas-likuma-grozijumi/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:15:22
January 02, 2022
Saruna par Ilgu tramvaju
Saruna par Ilgu tramvaju
Agnese Irbe sarunājas ar Ievu Puķi un Inesi Pudžu par Tenesija Viljamsa lugu "Ilgu tramvajs" un tās jauno iestudējumu Valmieras drāmas teātrī. Saruna par dzīvi šauros apstākļos, bezizeju un zemiem gaidu apvāršņiem, cilvēka sarežģīto, sašķelto dabu, nicinājumu un aktiera profesijas diktēto žēlastību.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
47:26
December 21, 2021
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu? 2. daļa
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu? 2. daļa
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe šķetina tālāk dabīgā likuma nesaprašanas un noliegšanas jautājumu, rezumējot dabīgā likuma ētiku kā trešo lielo sistēmu līdztekus kantiānismam un utilitārismam, apspriežot rožukrūmu labbūšanu un sliktbūšanu, tad pievēršoties likuma noraidījuma iespējamiem cēloņiem, tādiem kā Darvina atklājumi, Reformācijas pagrieziens prom no sholastikas un jo īpaši tehnoloģiju attīstība. Lācis pievēršas pasaules iztukšošanai no formālajiem un galīgajiem cēloņiem un to sekām, Irbe savukārt atgādina par tā sauktās jaunās dabīgo tiesību teorijas pienesumu 20. gadsimtā. Abi reflektē par kristietības lomu modernā individuālisma veicināšanā, sarunas nobeigumā pievēršoties Sokratam, pagāniskās pasaules daudzveidībai, ļaunajiem dēmoniem un Čestertonam.  Literatūra: Feser, Edward. The Last Superstition: A Refutation of the New Atheism. South Bend, IN: St. Augustine's Press, 2008. Chesterton, Gilbert Keath, Heretics. London, UK: John Lane, 1905. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:11:08
December 09, 2021
Saruna par sērgu
Saruna par sērgu
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski un Agnesi Irbi par Covid-19 pandēmiju un tās ierobežošanas mēģinājumiem. Irbe salīdzina 19. un 20. gs. pieejas un izsaka brīdinājumu par piespiedu vakcinācijas prettiesiskumu, Lācis stāsta, kā apbrīnojis valstu mobilizāciju vīrusa agrīnajās dienās, bet tagad par to šaubās, savukārt Bičevskis norāda uz pirmspolitiskām solidaritātes formām, tiesību sasaisti ar zināšanām un pienākumiem, kā arī atgādina par cilvēka galīgumu.  Atsauces:  Kowalik M. Ethics of vaccine refusal. Journal of Medical Ethics. Published Online First: 26 February 2021. doi: 10.1136/medethics-2020-107026 ; https://jme.bmj.com/content/early/2021/10/20/medethics-2020-107026.abstract Diskusiju par piespiedu vakcinācijas tiesisko pamatotību prestižā franču pamattiesībām un pamatbrīvībām veltītā periodiskajā izdevumā skat.: Philippe Ségur, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid, ar atbildi: Caroline Lantero, David Braunstein, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid - 2", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid-2/ Izvilkumi no ASV Piektās apgabaltiesas sprieduma pret OSHA (The Occupational Safety and Health Act, latviski: Darba drošības un veselības aizsardzības likums), kas apstādināja federālās valdības izdoto obligātās vakcinācijas rīkojumu: https://brownstone.org/articles/excerpts-from-the-5th-circuit-court-judgement-against-osha/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:10:46
November 22, 2021
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu?
Kāpēc cilvēki nesaprot dabīgo likumu?
Pirmajā sarunu sērijā par dabīgā likuma neizprotamību pēcapgaismības pasaulē Agnese Irbe skaidro pašu iedabas konceptu, uzstāj, ka runa ir nevis par īstu neizpratni, bet par intelektuālo negodprātību, jo nevar izkļūt ne no cilvēka iedabas nojēguma, ne arī no cilvēkbūšanā implicītajām morāles normām, savukārt Krišjānis Lācis sliecas uzskatīt, ka modernā cilvēka amnēzija un neizglītotība būtiski apgrūtina dabīgā likuma uztveri, lai gan pat notrulinātākās sirdsapziņas pārmetumi ir spēcīga liecība, ka dabu tikt viegli nevar izmest aiz borta.  Literatūra: Ronald M. Dworkin, Taking Rights Seriously, Cambridge: Harvard University Press, 1977  John Finnis, Natural Law and Natural Rights, Oxford: Clarendon Press, 1980.  J. Budziszewski, Commentary on Thomas Aquinas's Treatise on Law, Cambridge University Press, 2014.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:03:58
November 09, 2021
Saruna par Martina Heidegera Malkasceļiem
Saruna par Martina Heidegera Malkasceļiem
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par konservatīvismam derīgām pamācībām no Martina Heidegera rakstu krājuma "Malkasceļi". Vispirms Heidegers pats tematizēts kā moderni antimoderna figūra, tad izcelta Heidegera mākslas filozofija, kas caur skaistām lietām un darinājumiem māca uztvert realitātes patiesību, tālāk abi iztirzā jaunlaiku matematizētās dabaszinātnes kritiku, kas visu pasauli padara par ainu un priekšstatu spēli, lai noslēgumā pievērstos Nīčes pasludinātajam metafizikas galam un visu vērtību pārvērtēšanas bīstamībai un ieguvumiem.  Literatūra: Heidegers, M. Malkasceļi, tulk. Kūlis R., Rīga: Intelekts, 1998.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:04:59
October 26, 2021
Saruna par būvmākslu
Saruna par būvmākslu
Arhitekte Zaiga Gaile sarunājas ar filozofiem Krišjāni Lāci un Valteru Zariņu par būvniecības mākslu, nama formas saistību ar cilvēka dvēseles veselību, arhitektūras nākotni un pakešu logiem kā civilizācijas postu. Saruna par labas būves balstīšanu samērā, kā arī apkārtējas vides, laikmeta un kosmosa kopsakarību uzliktajās robežās. Zaiga iestājas par atturību projektēt jaunas celtnes, Krišjānis iepazīstina ar britu valdības sastādīto labākai būvmākslai veltīto ziņojumu, pie kura savu roku pielicis arī Rodžers Skrūtons, bet Valters sniedz praktiskus ieskatus no namdara skatpunkta.  Atsauces:  Britu valdības 2020. gada ziņojums par labākas būvmākslas un pilsētplānošanas prakses nepieciešamību un vadlīnijām: https://www.createstreets.com/beauty-commission/ Sīriešu arhitekte Marva al Sabūni par to, kā slikta arhitektūra ietekmējusi Sīrijas pilsoņu karu: Al-Sabouni, Marwa. The Battle for Home: the vision of a young architect in Syria. Thames & Hudson, 2016. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:10:22
October 10, 2021
Saruna par integrālismu
Saruna par integrālismu
Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci un juristu Juri Rudevski par integrālismu – publiskajā diskusijā no jauna izceltu vecu politisko mācību, kas, kritizējot liberālismam raksturīgo vienaldzību jautājumā par valstslietu saistību ar cilvēka augstāko labumu un mērķi, aicina laicīgo varu pakārtot garīgajai varai. Sarunā Juris Rudevskis izšķir divus modernā integrālisma novirzienus, izvēloties kritizēt Adriana Vermjūla (@vermeullarmine) pieeju, kas integrālisku politiku piedāvā pakāpeniski būvēt jaunlaiku centralizētās, leviatāniskās, “jakobīniskās” administratīvā valsts aparāta ietvaros. Krišjānis aizstāv Vermjūla pozīcijas pragmatismu un reālismu, bet Agnese slavē politiskās teorijas atdzimšanu 21. gs. liberālisma krīzes apstākļos. Saruna pievēršas kristīgu privātīpašnieku anklāvu dibināšanai, romiešu tiesību sistēmas erozijai Justiniāna likumu kodifikācijas laikā. Krišjānis atgādina tomistisko tēzi, ka netaisnīgi un pretdabiski likumi nemaz nav likumi, savukārt Juris noslēgumā aicina pievērst uzmanību Tolkīna politikas mācībai, kas atainota hobitu apdzīvotajā, mājīgajā Šīrā.  Atsauces: Integrālisma īso definīciju skat.: https://thejosias.com/2016/10/17/integralism-in-three-sentences/ Adriana Vermjūla integrālisma pieeju skat.: https://americanaffairsjournal.org/2018/02/integration-from-within/ A. Vermjūla piedāvāto konstitucionālās interpretācijas risinājumu skat.: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2020/03/common-good-constitutionalism/609037/ Skat. arī: Crean, Thomas, and Alan Fimister. "Integralism: A Manual of Political Philosophy," Editiones Scholasticae, 2020. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:07:42
September 28, 2021
Saruna par Benedikta izvēli
Saruna par Benedikta izvēli
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Roda Drēera 2017. gada grāmatu "Benedikta izvēle". Grāmata joprojām raisa plašas diskusijas, vai kristiešiem nepieciešama "stratēģiska atkāpšanās" no arvien naidīgākas kultūras un Rietumu ideālu izšķīšanas, lai veidotu nelielas tikumu kopienas, kas sekotu agrīnā monasticisma ideāliem. Saruna par pašu sv. Benediktu un viņa rēgulu, praktiskiem alternatīvo kopienu veidošanas padomiem, Alisdēra Makintaira pravietojumu un par Benedikta izvēles nozīmi Latvijā, kur pāreja no dabīgajām tiesībām uz sociālo konstruktīvismu, atšķirībā no Rietumeiropas, vēl ir atvērts cīņas lauks.  Skat. Dreher, Rod. The Benedict option: A strategy for Christians in a post-Christian nation. Penguin, 2017.  Biežākie jautājumi par Benedikta izvēli: https://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:09:48
September 12, 2021
Saruna par grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi"?
Saruna par grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi"?
Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci par Patrika Denīna grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi?", ko pamatoti uzskata par pēdējo gadu spilgtāko darbu politiskajā teorijā un krīzes laika zīmi. Saruna notiek arī tāpēc, ka grāmatu šobrīd tulko latviski un to izdos izdevniecība "Kodoka". Runātāji iztirzā grāmatas nesaudzību, liberālismu kā ideoloģiju, kas vienlīdz lielā mērā raksturo kā ASV demokrātus, tā arī republikāņus; liberālismu kā ideoloģiju, kas apēd pati sevi un lielākas indivīda brīvības sasniegšanai ir noārdījusi visus pastarpinošos sabiedriskos iedibinājumus, galu galā cilvēkus padarot nebrīvus. Irbe uzskata, ka no apgaismības politiskā mantojuma būs grūti atbrīvoties, savukārt Lācis apgalvo, ka, lai novērstu kļūdu, ir jāatgriežas punktā, kurā ceļi sazarojās.  Skat. Deneen, Patrick J. Why liberalism failed. Yale University Press, 2019.  Par topošo tulkojumu skat. https://www.kodoka.lv/gramatas/kapec-liberalisms-cieta-neveiksmi Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:17:04
August 22, 2021
Ģimenes nostiprināšanas likumprojekts: iebildumi un atbildes
Ģimenes nostiprināšanas likumprojekts: iebildumi un atbildes
Juriste Baiba Rudevska atbild uz Telos.lv lasītāju iesūtītajiem jautājumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanas likumprojektu un tā anotāciju. Sarunā skaidrojam, kāpēc Satversmes 110. panta precizējums ir nepieciešams, vai piedāvātā definīcija ievieš kaut ko jaunu, kā risināt nereģistrētās kopdzīves radītās praktiskās problēmas, kas ir vecāku tiesības un brīvības un - nobeigumā - kādas, pēc Rudevskas domām, būs ilgtermiņa negatīvās sekas tādu jēdzienu kā "ģimene", "vecāki", "māte" un "tēvs" atstāšanai brīvsolī un juridisko jēdzienu pakļaušanai subjektīvos izjutumos balstītām svārstībām un aptuvenībām. Anotācijas autore gaidāmo tautas nobalsošanu, par kuru uzsākta parakstu vākšana, nosauc par "tautas izdzīvošanas jautājumu".  Likumprojektu ar anotāciju skatīt šeit: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/ Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:16:15
August 08, 2021
Saruna par Rodžera Skrūtona konservatīvismu
Saruna par Rodžera Skrūtona konservatīvismu
Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par gaidāmo Rodžera Skrūtona grāmatas "Kā būt konservatīvam?" tulkojumu no KODOKA. Saruna par pirmspolitisko pirmās personas daudzskaitli, galda manierēm kā kolektīvu, noklusētu zināšanu formu, sabiedrisko līgumu starp mirušajiem, dzīvajiem un vēl nedzimušajiem un par to, kā atjaunot biedrošanās ekosistēmu pēc tam, kad totālitārisms visu aizslaucījis un pakārtojis viena viena virsmērķa sasniegšanai. Noslēgumā Lācis vēlas kritizēt Skrūtonu par mērenību, bet viņu apbur Bičevska vārdi par svēto un skaisto vietu objektīvo starojumu.  Literatūra: Scruton, Roger, How to be a conservative, ‎Bloomsbury Continuum, 2014.  Skat.: https://www.kodoka.lv/gramatas/ka-but-konservativam  Skat. arī: https://veikals.kodoka.lv/veikals/item/rusanovs-un-partneri/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne/  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:10:38
July 22, 2021
Saruna par nākotni
Saruna par nākotni
Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas par nākotni - gan savām bažām par Rietumu polarizācijas un anklavizācijas tālāku attīstību, kas, kā brīdina Irbe un Bičevskis, var beigties "asiņu peļķē", gan par cilvēka šķietami neierobežoto iespēju robežām, gan dažiem bioētikas izaicinājumiem no zinātnes puses, kā arī noslēgumā dalās savās vīzijās par personīgo attīstību atvēlētajā dzīves laikā. Prof. Bičevskis, atsaucoties uz Melu Gibsonu, galu galā aicina nebaidīties.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:18:31
July 08, 2021
Saruna par ''Burvju kalnu''
Saruna par ''Burvju kalnu''
Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe debatē par kādu nozīmīgu, jautājumos un vērojumos bagātu grāmatu  — Tomasa Manna romānu “Burvju kalns” (1924) – kas pandēmijas un Eiropas šībrīža pašapziņas trūkuma iespaidā ieguvusi jaunu aktualitāti. Saruna par Eiropas idejiskās vēstures apstākļiem laikā īsi pirms Pirmā pasaules kara, kāda Hamburgas jaunieša izaugsmi, erotiskajiem un intelektuālajiem kārdinājumiem, Davosas ciema apburtību Alpu kalnos, slimību un veselību, radikālismu un humānismu. Lācis iestājas par skaidru izšķiršanos, Irbe slavē Manna vēstījuma netveramību un Bičevskis iedziļinās paša autora nostādnēs un piedāvātajos risinājumos. Literatūra: Tomass Manns, Burvju kalns, 1.-2. sēj., Rīga: Liesma, 1976. Thomas Mann, Naturrecht und Humanität. Izd.: Thomas Mann, Aufsätze, Reden, Essays. Bd. 3. Berlin, 1986.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:13:54
June 20, 2021
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 2. daļa
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 2. daļa
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu, šoreiz pievēršoties "vērtību plurālismam", kuru Berlins uzskatīja par savu filozofisko sasniegumu un kurš ir viens no modernā liberālisma stūrakmeņiem. Saruna par to, kāpēc Berlina plurālisms nav nošķirams no relatīvisma, kāpēc vērtību hierarhijas ir neizbēgamas, kāpēc liberālisms nav neitrāls un kāpēc cilvēku mērķu dažādības konstatēšana, lai gan pati par sevi šaubīga, ir tikai domāšanas sākums, nevis galapunkts.  Literatūra:  Isaiah Berlin, "The pursuit of the ideal", in Isaiah Berlin, The Crooked Timber of Humanity, Princeton University Press, 2013, pp. 1-20.  Isaiah Berlin, "My intellectual path", The Power of Ideas, Princeton University Press, 2013, pp. 1-28. Fragmentu latviski skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/7  Isaiah Berlin, The hedgehog and the fox: An essay on Tolstoy's view of history, Princeton University Press, 2013. Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, Rīga: Sorosa fonds–Latvija, 2014.  Leo Strauss, “Relativism”, in Relativism and the Study of Man,  ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961.  Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political  Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. 
01:11:55
June 01, 2021
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 1. daļa
Liberālisma izpēte: saruna par Jesajas Berlina mantojumu. 1. daļa
Sarunu sērijā par mūsdienu liberālismu publicējam pirmo sarunu par Rīgā dzimušā filozofa un esejista Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu. Tajā Lācis kritiski aplūko divu brīvību, pozitīvās un negatīvās, nošķīrumu, īpaši pievēršoties spaidiem, savukārt Irbe ievieš jaunu jēdzienu "epistēmiskais pakalns" un sarunas beigās skaidro, kāpēc viņa ir anti-Berlins.  Bibliogrāfija:  Isaiah Berlin, "Two Concepts of Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 166-217.  Isaiah Berlin, "Introduction to Five Essays on Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 3-54.  Isaiah Berlin, "Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 283.-287. Latviešu valodā skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/3 Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, tulk. Zane Rozenberga, Rīga: Sprīdītis, 2000.  Leo Strauss, "Relativism", in Relativism and the Study of Man, ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961. Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989.  Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
01:06:28
May 18, 2021
Saruna par cilvēku un dabu. 2. daļa
Saruna par cilvēku un dabu. 2. daļa
Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par vides uztveres robežām. Šoreiz par globālo sasilšanu, pilsētas strīdu ar laukiem, dabas glābšanu kā modernitātes projektu, cilvēka radikālo atšķirību no citām dzīvām būtnēm, monoteismu un politeismu dabas aizsardzībā, kā arī to, kas praktiski izriet no tādām mistiski poētiskām atziņām, kā "māsa saule, brālis vējš".  Kristiešu, specifiski Romas katoļu vides aizsardzības ētikas piemēru skat. Pāvests Francisks, Enciklika Laudato Si', Rīga: Vox Ecclesiae, 2016. Par pilsētu risinājumu ielaušanos laukos skat. Klose, Hans. Fünfzig Jahre  Staatlicher Naturschutz: ein Rückblick auf den Weg der deutschen  Naturschutzbewegung; Staatliche Stelle für Naturdenkmalpflege, Reichsstelle für Naturschutz, Bundesanstalt für Naturschutz und  Landschaftspflege, Gießen: Brühlscher Verlag, 1957. Ierakstīts studijā "Ambona". ___________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
01:20:04
May 06, 2021
Saruna par grāmatu “Kas ir laulība?"
Saruna par grāmatu “Kas ir laulība?"
Šonedēļ grāmatveikalā “Jānis Roze” sāks tirgot KODOKA izdoto Šerīfa Gērgisa, Raiana T. Andersona un Roberta P. Džordža grāmatas “Kas ir laulība? Vīrieša un sievietes savienības aizstāvība” tulkojumu, kas, netipiski Latvijai, izdots, pateicoties pūļfinansējumam. Šajā aplādē Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi vispirms par tulkojuma tapšanas ieceri, grāmatas uzbūvi, galvenajiem  argumentiem, izceļot laulības revizionisma iespējamos kaitējumus un valsts lomu (1.-43. minūte), savukārt sarunas otrajā daļā (43.-80. minūte) abi iztirzā grāmatas filozofiskākos aspektus – autoru uzsvaru uz laulību kā visaptverošu savienību un izvairīšanos no t.s. “perversās funkcijas” argumenta.  Grāmata nopērkama: https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/citas-nozares/kas-ir-lauliba-viriesa-un-sievietes-savienibas-aizstaviba.html  Edvardu Fēzeru par "perversi jeb sagrozīti" lietotās funkcijas argumentu skat. Feser, E., 2015. In defense of the perverted faculty argument. Neo-scholastic essays, pp.378-415.  Ierakstīts studijā "Ambona".  __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.     
01:20:34
April 28, 2021
Saruna par cilvēku un dabu. 1. daļa
Saruna par cilvēku un dabu. 1. daļa
Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par dabas aizsardzību, mēģinot uztaustīt sociāli konservatīvu atbildi bieži piesauktajai šodienas krīzei. Saruna par apokaliptismu, globālismu, lokālismu, cilvēka uztveres un rūpju loka mērogu, kristīgajām ķecerībām un citām lielām idejām. Prof. Bičevskis visiem piekodina nemest atkritumus Strenču mežā.  Apokaliptiska vides iznīcības diagnoze no 1913. g., skat. Klages, Ludwig. Mensch und Erde. Diederichs, 1929. Oriģinālā lasīt: https://www.detopia.de/1910/1913-Klages-Ludwig-Mensch-und-Erde-Grusswort-an-den-Freideutschen-Jugendtag.pdf ; angļu tulkojumā: http://www.revilo-oliver.com/Writers/Klages/Man_and_Earth.html Konservatīvu pieeju vides aizsardzībai skat. Scruton, Roger. Green philosophy: How to think seriously about the planet. Atlantic Books Ltd, 2014. Ierakstīts studijā "Ambona".  __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
58:31
April 10, 2021
Saruna par runas brīvību II daļa
Saruna par runas brīvību II daļa
Otrā Telos aplāde par runas brīvību, kurā Agnese Irbe grib dot vārdu visiem, bet ne visās vietās, Raivis Bičevskis uzsver dažādas brīvības un runas pretrunas, savukārt Krišjānis Lācis aicina izslēgt mikrofonu pelagiāņiem un donatistiem.  Sv. Augustīnu par runas brīvības ierobežojumiem skat. Augustinus, Epistulae, 93, 16-17 et 185, 11. Ierakstīts studijā "Ambona".   __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
55:24
March 17, 2021
Saruna par runas brīvību. I daļa.
Saruna par runas brīvību. I daļa.
Pirmajā TELOS sarunu aplādē par runas brīvības jēdzienu un nozīmi sarunājas Krišjānis Lācis, Agnese Irbe un Raivis Bičevskis. Sarunā viņi apskata dažādus konkrētus runas brīvības ierobežošanas un tiesas prāvas gadījumus Francijā, Vācijā un citās liberāli demokrātiskās valstīs. Viņi analizē izteiksmes brīvības saistību ar valstisko kopienu un pašā pirmējā analīzē ar cilvēka būtību, mēģinot atbildēt uz pašu galveno: kas īsti ir runas brīvība? Šī ir pirmā saruna garākā sērijā.  Par runas brīvības teoriju sk. Thomas Scanlon, "A Theory of Freedom of Expression", Philosophy & Public Affairs, Vol. 1, No. 2 (Winter, 1972), pp. 204-226. Ierakstīts studijā "Ambona".  __________________________________________________________________________________ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.
01:07:20
February 27, 2021
Kas ir telos.lv aplāde?
Kas ir telos.lv aplāde?
TELOS ir tīmekļa portāls, kuru 2021. gadā izveidoja filozofu biedrība Peripatos. Tas ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. TELOS sengrieķu valodā nozīmē ‘mērķi’, ‘piepildījumu’ vai ‘pilnīgojumu’ un tādējādi ilustrē arī šīs “Sarunu” aplādes pamata uzdevumu – izprast aizvien labāk, redzēt aizvien skaidrāk, izteikties aizvien precīzāk. Šajās “Sarunu” aplādēs mēs izzināsim visu esošo, veiksim būtiskus jēdzienu nošķīrumus, atdalīsim patiesību no maldiem un mēģināsim atjaunot Rietumu civilizāciju. Aplādē būs arī negaidīti viesi un dažādi pārsteigumi.   Ierakstīts studijā "Ambona". 
02:06
February 26, 2021